Autobusā.

Tev pa priekšu aizskrien laiks,

Bet iespējams tur,

Jau nākamajā pieturā

Iekāps cerība, blakus tev tā sēdēs.

Garām aizplēn ainas,

Tik viena otrai līdzīgas.

Skaņu pogai klusējot,

Durvis neveras.

Atdzīšanās uz roktura, tai salst,

Siltas rokas visapkārt tai ņirb,

Bet tomēr tai salst.

Uzraksti uz soliem smej.

Nu durvis ir vaļā un tu esi laukā,

Pretējā ielas pusē vēl laime

Tik skumji pastaigājas.



Comments

Popular posts from this blog

The Taste of Childhood

Dress Code and Attire in Slovenia

In Memoriam: Uroš Mozetič