Cilvēki netiek aizmirsti..

skatoties skolas gaiteņos vienmēr esmu iedomājusies, ka lielākā daļa skolēnu stāv bariņos, un ir arī tādi, kas stāv vieni. Atceros savu bijušo klasesbiedru- viņu saukāja visādos vārdos un atklāti izsmēja. Šis zēns mēdz sist skola logus un pēdējoreiz viņam tika piespriesta mājmācība. [Nee nuu protams visiem jau tgd ir loti gurdi spriest.
Bet vai juus bijaat klaat,kad tas notika pirmajaas klasees? Par neko nevienu neaiztiek.Un ,manupraat, tagad beerni ir daudz nezeeliigaaki nekaa ieprieks.
Un kur tad juus bijaat ieprieks? Kapeec tagad ir jaavaino taa klase?
Cilveeki miilie,ne visi klaasesbiedri vinu aizvainoja.Jaa,bija arii taadi.
Bet nu piedodiet, bez vainas tur nebija neviens.]
Atceros, kā todien gandrīz visiem draugiem.lv bija rakstīts "Izsaku līdzjūtību."
Un tā notiek katrā skolā. Ir tie populārie un atstumtie. Bet kāpēc? Labi, ka mums ir salīdzinoši draudzīgs klases kolektīvs. Tomēr vēlāk būs pat skumji no šiem cilvēkiem atvadīties, jo kopā būs pavadīti tik daudz gadu.

Comments

Popular posts from this blog

The Taste of Childhood

Dress Code and Attire in Slovenia

In Memoriam: Uroš Mozetič