"Aiz šiem vārtiem vaid zeme"

Salaspils memoriāls tiešām iespaidīgi. Biju kaut kad sen par tām dzirdējusi. Iztaujāju vecākus un izrādās, ka viņi tur ir bijuši, pat mana māsa. Un kā parasti nevienas pašu uzņemtas bildes. Gribētos tur aizbraukt..

Šodien, izstaigājot Salaspils memoriāla takas, mēs varam tikai nojaust, ko šī zeme piedzīvojusi un paņēmusi pie sevis. Apstaigājot tuvāko apkārtni, joprojām mežā var redzēt nedabiskas bedres un ierakumus vietās, kur masveidā tikuši apglabāti ieslodzītie. Un tikai tas vairs liecina par zvērīgajiem notikumiem, kas tur risinājušies. Joprojām ir daudz mītu un patiesību par to, kā bijis, taču aizvien vairāk to cenšamies aizmirst – pat nezināt. Salaspils novada domes priekšsēdētājs Juris Putniņš nesen RAA atzina: “Salaspils ir viena no vēsturiski asiņainākajām vietām Latvijā.” 
   Zem velēnām guļ simtiem dzīvesstāstu, kas apziņā krasi nostājas pretstatā mūsdienu vēsturnieku apgalvojumam: šī vēstures daļa jāliek mierā. Neminēsim konkrētus vēsturnieku vārdus, taču pavisam skaidrs ir viens: memoriālā nāves elpa mājo vēl šobaltdien. Diez vai vairs ir vērts cilvēkus salikt kategorijā: es biju ieslodzītais, tu sargs. Es nomiru, tu izdzīvoji. Es biju nāves nometnē, tu nebiji. Patiesā nāves nometnes teritorija kaulainām rokām tālu aizsniedzas aiz memoriāla robežām. Kādas vecas barakas pārpalikumi, aizaugušas līķu bedres, reiz apdzīvota latviešu saimniecība. Vējš no tuvīnās Getliņu izgāztuves atnes pūstošai gaļai līdzīgu smaku, apkārt lūkojas padomju dēliem un meitām līdzīgo karavīru statujas.

Tiešām šausmīgi. Vislielāko iespaidu, manuprāt, atstātu kādā tumšā ziemas dienā, sniegam sniegot, kad pilnīgā klusumā tikšķētu metronoms, kas atgādina sirdspukstus. Un tieši tad monumentālie silueti uz tumšo debesu fona izskatās dzīvāki par dzīvu. Par tumšo nakts stundu nemaz nerunājot..


 

Comments

Post a Comment

Popular posts from this blog

The Taste of Childhood

Image
For me personally, the most nostalgic time was when my childhood memories were formed. It was from the early to late 90’s. The previous century had a special taste, which was for children mainly based on different sweets which were hard to resist. Sweets are often a nostalgic piece of memory and although you can’t get back to the time that’s already passed, you can reminisce by treating yourself to a piece of candy or sharing it with other people who might be interested in it. It’s also easy to compare what’s available on the market nowadays as opposed to what was available when I was a child. Despite the fact that Latvia got its independence from USSR in 1991, things that were available on the market were mainly made in Russia or by Russian recipe. It took a couple of years until more and more sweets came from the West. A similar situation was also present in Slovenia, which got its independence from Yugoslavia in 1991 and it took years from that point for sweets from other parts ...
Read more

Dress Code and Attire in Slovenia

Image
When you live in a foreign country, it’s only natural to pay attention to how people look (the way they carry themselves, how they dress, etc.), so in this article I will discuss the dress code(s) and attire in Slovenia. Slovenians are similar to other Europeans in how they dress. A lot of people read press which spreads the western beauty and fashion standards - women like Vogue, Glamour, People, Life & Style, Cosmopolitan and men usually opt for FHM, GQ, Men’s Fitness . The Western influence is present in markets, stores as well as in other places where clothes are sold. Besides the influence from the West, also the climate, history and the activities people do have impacted the way Slovenians dress. Slovenia is located in the Central Europe, where the climate is quite warm. The Alps and the Adriatic Sea play a big role in setting the climate, which differs from region to region. At the seaside, there is the sub-Mediterranean climate, and there is the Alpine climate in the ...
Read more

In Memoriam: Uroš Mozetič

Image
Uroš Mozetič: Ko sem prepeval vstopne molitve Na koncu časov, na podaljšku sence senc, ko ne bomo govorili več o smrti, ne da bi premišljali o življenju, kdo bo sploh še pesnik? Razširjeno metaforo bo pogoltnil živi pesek bolečine. Prihajala si, komaj sem te videl: hodila si med kapljami dežja. Govorila si kot ta, ki objokuje smrt usode. Ko bi ljubil ti nebo tako, kot sem jaz ljubila dež, bi bil še zmeraj najin prostor brez spola in števila, ki se prazni? Tebe, to že vem, vznemirja skupni vrt, vklesan v štiri vrste kamnov. Namakajo ga štiri vode. (Kot veličastva očakov na dolgem oblačilu, kjer bo nekoč počival svet.) Na koncu časov. Ne boš se sprehajal po njem, če ne prešteješ zrn peska in pesek ure se v tebi ne ustavi. Globino sebe boš izmeril skozi štiri vode. Spočiješ se na štirih kamnih. In ko boš rekel: Vzemi to telo in mi ga vrni, ko ga bom resnično vreden, bom prinesla prvo vedro. Noč za nočjo, trikrat zapored, žalosten boš, ker boš izgubljal žalost. Žarek tème ti bo osušil ...
Read more