Līgo?

Nekad nebūtu domājusi, ka šis Līgo vakars man paliks atmiņā kā sēdēšana pustukšā istabā, skatoties Stīvena Spīlberga filmu ''Super 8''. Mazā pilsētiņā katra diena paiet vienkārši, nekas īpašs nenotiek, bet pēc vilcienu katastrofas viss mainās - sāk risināties dažādi neizskaidrojami notikumi, piemēram, no mašīnām pazūd motori, no mājām pazūd lietas, arī paši cilvēki. Šogad pat Ādamsona saliņā uzlika ieejas maksa. Vienmēr bijis par brīvu un tieši tad, kad man radās nepieciešamība pēc tās, atklājās, ka ieejas maksa ir visai augsta priekš tā saucamās Līgo svētku noskaņas - 3 Ls. Ar katru gadu arvien vairāk manāms, cik ļoti šie svētki attālinās no patiesajām senlatviešu tradīcijām. Apdziedāšanos Jāņos sauca par aplīgošanu, kalpi aplīgoja kungus un saimniekus, meitas puišus un otrādi. Senie latvieši ticēja daudzām lietām:

• Kas Jāņos līgotājus aizraida, tam gaidāma kāda nelaime.
• Pie Jāņu alus darīšanas nedrīkst laist klāt svešu cilvēku, savādāk alus nerūgst.
• Jāņu dienas vainagi jānes uz kūti, lai govs piens treknāks.
• Ja Jāņu dienā neviena mājlopa vai putna nekauj, tad tanī gadā no mājlopiem kāds nobeidzas.
• Jāņa dienā vajagot zirgu ar olām dzirdīt, tad tie esot stipri un apaļi.
• Jāņu vakarā laukā, kur aug kāposti sprauž liepu zarus, lai mīksti kāposti izaugtu, bet rudzos - ozolzarus, lai cieti zari. Pie vārtiem liek pīlādzi, lai sātans netiek iekšā, bet pie kūts - mežrozes, lai raganas netiek govis slaukt. Savukārt, ēkas dekorē ar pīlādža zariem, lai pērkons nespertu.
• Jāņu vakarā jārunā ar kaimiņienēm, lai nebūtu jāstrīdas.
• Jāņu vakarā plūktās Jāņu zāles der visām slimībām.
• Pļavās, kurām pāri Jāņu naktī iet līgotāji, aug labāka zāle.
• Cik tālu spīd liesmas no Jāņu ugunīm, tik tālu visi lauki paliekot auglīgi, un labība to gadu labi izdodoties.
• Jāņos lopi pusnaktī runājot par cilvēku likteni.
• Jāņu naktī vajag kailam apskriet lauku, tad labāk aug raža.
• Jāņos jālec pāri ugunskuram, lai vasarā odi nekož.
• Kas Jāņu nakti guļ, tam visu vasaru nāks miegs.
• Jāņu naktī velnu varot redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā.
• Ja Jāņu naktī iet rasā vārtīties, tad skaistums un veselība iemantota visai dzīvei.
• Kas Jāņu naktī redz papardi ziedam, var izteikt vēlēšanos - tā piepildīsies.
• Ja Jāņu naktī govis mauj, tad būs lietains rudens.
• Jāņu naktī jāsviež ābelē ozola vainagu - cik reizes vainags krīt zemē, tik gadi vēl līdz precībām.
• Jāņu naktī meitai jānoģērbjas kailai un jāuzliek galvā rožu vainags. Kurš puisis meitu noķers, tas būs viņas nākamais vīrs.
• Ja Jāņu vakarā meita skatās ezerā, tad ūdenī var redzēt precinieka atspulgu.
• Jāņu rītā, kamēr nav saule vēl aususi, jādodas mazgāt mute, lai būtu skaists. u.c.

Svarīgi ir kaut nedaudz saglabāt un piekopt senlatviešu tradīcijas, tās neaizmirst. Neviens siers negaršo labāk par pašgatavoto, neviena puķe nav smaržīgāka par paša meklētām un plūktām jāņuzālēm, nekas nav siltāks kā liels, no paša sagādātās malkas veidots ugunskurs ar apkārt cilvēkiem, kas svarīgi. Lai arī kāds ir mans šīgada Līgo,  tomēr kaut neliela daļina paražu paliks, kaut vai jāņuzāļu vākšana. Tas, kas ir sirdī, to nevar atņemt neviens, pat apstākļi.