Catch life pieces and travel ^.^

šogad būs savādāk. Šogad būs labāk. Vienīgi ziedu vairs nebūs, bet tie jau tāpat novīst drīz pēc svinīgā brīža. Šeit vairs atstumto nav. Un neviens neskatās, kā tu esi ģērbies vai no kurienes nāc. Ja arī kaut ko padomā, patur to pei sevīm, tāpat kā es to daru. Kā teiktu kāds cilvēks: Visi ir pieauguši un te vairs nav nekāds bērnudārzs. Kaut kā beigas ir kaut kā jauna sākums. Es ticu, ka tas nebūs sliktāks kā iepriekšējais. Redzēsim, kur ceļš būs aizved... Viss ir mūsu rokās. Es neļaušu tam atkal izslīdēt.

http://t.co/tsGjArp Beidzot dabā skatīju par šo vēsturisko vietu, kas agrāk bija  viena no lielākajām cilvēku ieslodzījuma un masveida iznīcināšanas vietām Baltijā  1941. gada oktobris - 1944. gada septembris. Tā bija pelēcīga un lietaina diena, kas tikai deva lielāku iespaidu no vietas. Biju domājusi, ka skulptūru būs vairāk un lielākas, bet tāpat tāda neomulīga sajūta. Mehāniska sirdspukstu skaņa gan nebija dzirdama. Žēl arī, ka nav saglabājies kāds koncentrāciajs korpuss vai kaut kas tāds. Tagad plašo teritoriju aizpilda vienīgi pāris statujas un rūpīgi nopļauta zāle. Neaprakstāma sajūta ir staigāt pa tautas vēstures un cilvēku likteņu vietām. Svarīgi, lai arī nāktnē tās netiktu aizmirstas un turpmākajām paaudzēm būtu kā mantojums sauci gadu desmitiem, simtiem, tūkstošiem un tā tālāk.     Kā liecina vēstures materiāli, Salaspils koncentrācijas nometnes oficiālais nosaukums bija Salaspils policijas cietums un darba audzināšanas nometne, par “nāves un šausmu nometn...

Ar ko man asocējās Jelgava? Protams, kā gandrīz katram ar Latvijas Lauksaimniecības Unversitāti, tās sakopto parku. Tas jau ir galvenais pilsētas simbols un arī ielas, kas pēc infastruktūras atgādina Rīgu, liecina par labi attīstītu pilsētu. Kopš gaisa balonu festivāla, kurš notika laikā no 10. līdz14. augustam, asociācijas mainījās. Stacijas ēkā staigā klibs apsargs, kurš vēro pārsvarā cilvēkus pie stacijas galvenās ieejas. Apšaubu, vai laikā, ja kaut kas notiktu un apdraudētu topošos vilcienu pašažierus, viņš spētu operatīvi darboties. Viņa vietā pēc palīdzības ātrāk paspētu darboties kāds cits telpā esošais. Laikam vienkārši tas ir pazīšanās rezultāts. Pa Lielupi peld ūdens policija un vēl pāris drošības motorlaivas, skatuves apgabalā ap kādiem 10 apsargiem spilgtās vestēs. Drošība jau ir, bet pati pasākuma norise ir kāda ir. Lai nebūtu subjektīvi, tika pabūts gandrīz visās pusēs netālu no skatuves, tā kā vēju vainot pie sliktās akustikas nevar. Arī pats skaļums nebija salīdzinājam...