Salaspils memoriāls.

http://t.co/tsGjArp Beidzot dabā skatīju par šo vēsturisko vietu, kas agrāk bija viena no lielākajām cilvēku ieslodzījuma un masveida iznīcināšanas vietām Baltijā 1941. gada oktobris - 1944. gada septembris. Tā bija pelēcīga un lietaina diena, kas tikai deva lielāku iespaidu no vietas. Biju domājusi, ka skulptūru būs vairāk un lielākas, bet tāpat tāda neomulīga sajūta. Mehāniska sirdspukstu skaņa gan nebija dzirdama. Žēl arī, ka nav saglabājies kāds koncentrāciajs korpuss vai kaut kas tāds. Tagad plašo teritoriju aizpilda vienīgi pāris statujas un rūpīgi nopļauta zāle. Neaprakstāma sajūta ir staigāt pa tautas vēstures un cilvēku likteņu vietām. Svarīgi, lai arī nāktnē tās netiktu aizmirstas un turpmākajām paaudzēm būtu kā mantojums sauci gadu desmitiem, simtiem, tūkstošiem un tā tālāk.
  Kā liecina vēstures materiāli, Salaspils koncentrācijas nometnes oficiālais nosaukums bija Salaspils policijas cietums un darba audzināšanas nometne, par “nāves un šausmu nometni” to nosaucis Padomju informācijas birojs 1944. gada 15. novembra ziņojumā. Lai kā būtu ar propagandu un izcili padomiskiem saukļiem, nāves nometnē pabijušie atzīst: pārdzīvotas no dvēseles un prāta neizdzēšamas šausmas. Pat tie, kas strādāja nolemto reģistrācijā. Daudzu iesaistīto darbinieku ģimenes dzīve pēcāk izvērtās par haosu. Varbūt tas ir Visu augstākā sods, bet tikpat labi melnās spailes sirdsapziņā.


Baraku celtniecībai nepiecie­šamos kokmateriālus gatavoja kokzāģētava Daugavas krastā iepretī Salaspils nometnei, kur jau 1941.gada oktobri iekārtoja divus, bet vēlāk vēl divus zāģu gaterus. Zāģbaļķus līdz Salaspilij pludināja pa Daugavu. Kokzāģētavas darbu vadīja brāķeris Gailītis. Kokzāģētavā sākumā strādāja gan sarkanarmijas gūstekņi (ap 100 cilvēku), gan ebreji no Čehoslovākijas, Polijas, Austrijas.


Kokmateriālus uz muguras no zāģētavas uz nometni nesa ieslodzītie. Tātad nometnes celtnieki bija dažādu tautību -galvenokārt ieslodzītie latvieši, bet arī krievi un ebreji. Par darbu celtniecībā maksāja tikai brīva līguma strādniekiem.
Nometnē pabija apmēram 12 000 cilvēku, bet vienlaikus nometnē bija ieslodzīti apmēram 2000-3000 cilvēki. Tiek uzskatīts, ka bojā gājušo skaits bija apmēram 2000-3000 cilvēku, neskaitot upurus nometnes celtniecībā nodarbināto ebreju vidū. Padomju laikā izplatītā informācija, ka nometnē gājuši bojā vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku, mūsdienās ir noraidīta.




Nometnē pabija apmēram 12 000 cilvēku, bet vienlaikus nometnē bija ieslodzīti apmēram 2000-3000 cilvēki. Tiek uzskatīts, ka bojā gājušo skaits bija apmēram 2000-3000 cilvēku, neskaitot upurus nometnes celtniecībā nodarbināto ebreju vidū. Padomju laikā izplatītā informācija, ka nometnē gājuši bojā vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku, mūsdienās ir noraidīta.
 Kopā Salaspils gūstekņu nometnes pavisam aizņēma 49,38 ha. Nepanesamo dzīves apstākļu, bada, smagā darba dēļ gāja bojā daudzi gūstekņi
 Pirmie ieslodzītie, starp tiem arī ebreju grupas, iekārtoti Salaspils nometne 1941. gada novembra beigās. Nirnbergas ebrejiete savās atmiņās min, ka viņa kopā ar 1100 ebrejiem 1941. gada 2. decembrī speciālā ebreju transportā ievesta Rīgas Šķirotavas stacijā un novietota Mazjumpravas nometnē lielā aukstumā neapkurinātos šķūņos. 

Comments

Popular posts from this blog

The Taste of Childhood

Dress Code and Attire in Slovenia

In Memoriam: Uroš Mozetič