Catch life pieces and travel ^.^

Kāds zēns pieskata savu vecmammu un pārdod lietas, kuras pats nozog. Pēc pēdējā laupījuma aproces zēns satiek kādu savādnieku vārdā Antonijs.Viņam piemīt pārdabiskas spējas - pieskaroties cilvēkiem viņš var pateikt, ko tie ir zaudējuši dzīvē. Cerot, ka Antonijs palīdzēs atrast viņam pazudušo suni, zēns piekrīt aproci atdod tā īpašniecei. Meklējot to viņi satiekas vēl ar kādu sievieti un atklājas, ka tās meita ir mirusi tajā pat dienā kad zēna vecāki. But Anthony is not what he seems to be at all and is capable of changing everybody's life for the better when his true identity is revealed.  Katrs dzīvē ir kaut ko ieguvis, sasniedzis un arī zaudējis, tāpēc var teikt, ka šī filma atradīs ceļu uz katra sirdi. Zaudējumiem ir tā parādība, ka tos tā īsti nekad neaizmirst un tie astāj iespaidu uz cilvēka tālāko dzīvi, maina tā personalitāte. Šī ir tā filma, kura neatstās vienaldzīgos.Tā parāda cilvēku dzīvi dažādos laika posmos. Sieviete gados, kurai pie gultas ir nolikta fotogrāfija no ...

... skatoties filmā kā cilvēks, kurš jaunībā ietverto mirkli glabā uz galda un tad, vecumdienās uz to atskatās. Un kādu dienu tu būsi viens no tiem. Nedaudz skumji, ka nevar palikt kā grāmatās un filmās attēlotais jauneklis Pīters Pens, kurš pārcēlās uz savu Nekurzemi, kur visi ir jauni. Tas ir saprotami, kāpēc viņš tāds vēlējās būt. Kuram gan patīk apziņa, ka kādu dienu sāks parādīties grumbas, sirmi mati un nespēks. Kad mēs esam jauni, mēs esam brīvi no daudzām lietām. Nav atbildības par citiem, tādu veselības problēmu, ar kurām nevarētu sadzīvot, vai kuras traucē kustēties. Pret veciem cilvēkiem ir arī savādāka attieksme - dažreiz var likties, ka visi ir pret viņiem, atskaitot ģimeni. Tai ir liela nozīme. Neviens negrib būt vientuļš vecumdienās, lai cik ļoti to slēptu aiz kaķiem, baložu barošanas utml. Mirklis, kurā katrs ir ietverts nekad neatkārtojas, tāpēc, protams, ka ir labāk nožēlot izdarīto, nekā to, ko neesi izdarījis vai pamēģinājis.

Daudzi pārsvarā gadam izskanot rada jaunas apņemšanās. Man liekas, ka tikai stiprām personībām izdodas tās piepildīt. Lielākoties tās ir saistītas ar kāda kaitīga ieradumua atmešanu, kas ir nesekmīgi. Es izvēlos mainīt attieksmi. Ņemot vērā visas pieredzes, beidzot ir jāmācās no kļūdām - nedrīkst nevienu pielaist pārāk tuvu, jo tad to gribas paturēt, bet paturēt nevar neko. Nekas nav mūžīgs. Visam ir kāds termiņš - sākot no vienas dienas beidzot ar tūkštošgadēm un tā tālāk. Un tas tiešām ir tāds, kad tev gandrīz vairāk na ko dot, uz tevīm sāk skatīties kā uz tukšu vietu. Jācer būs mazāk vilšanās un arī es beidzot tikšu tur, kur vēlos vai vismaz iepazīšu vidi, kurā iederos... Jaunā gadā jābūt kaut kam jaunam, kaut kam nebijušam. *But still I just want another 3 days... and I think I always will.

Those silly conversations we had, those nights where we stayed up late talking to each other. I miss them all, every one of them. Strange how fast things change and will never go back, but in your thoughts you still are back in time and remember some time more clearly than things happening at the present. It is a moment full with different emotions - for some it is anger, for others happiness. You can catch yourself thinking about it even everyday in some way or in dreams. Despite that, deep in heart you know that that moment maybe will never come back. It is strange, but impossible to forget. Sometimes it can seem that it doesn't even fade away. Things that happened in past maybe isn't something inimitable, but any try to do that wouldn't have the same effect. If something has made it's way to be special, than it will stay that way. Always.

Džeiks pēc 5 gadu probūtnes atgriežas savā mazajā un mierīgajā ASV pilsētiņā Džeriko. lai apciemotu ģimenes locekļus, kā arī mirušo vectēvu. Pēkšņi televizoros un telefonos pazūd signāls. Tā bilde, kur mazs zēns redz tālumā atombumbas sprādzienu ir vienkārši neaizmirstama. Neviens sākumā nesaprot, kas notiek. Rodas jautājums ''Are we under attack?''. Paiet labs laiks, kamēr kāds nāk klajā ar konkrētu paskaidrojumu. Sākas cīņa ne vien par izdzīvošanu, bet par spēju saglabāt cilvēcību. Džeiks palīdz bērniem, kas cietuši autobusam noskrienot no ceļa. Cilvēki sāk zagt pat no sev tuvākajiem, lai tikai izdzīvotu. Rodas jautājums, vai kāds palīdzētu, ja redzētu mirstošu draugu, ģimenes locekli, kaimiņu. Džeiks ir gatavs palīdzēt jebkuram, arī tadam, kuram skaidri redzami radiācijas apdegumi. Un kā redzams, tādi cilvēki izdzīvo visilgāk, un tas nav tikai filmās. Negaidītu pavērsienu netrūkst un pat atklājas, ka kāds par notikumiem zināja jau iepriekš. Cilvēku dažādie raksturi u...

Banku sistēma pēdējā laikā bijusi uzmanības centrā. Pēc nesen krahu piedzīvojušās Latvijas Krājbankas cilvēku uzmanība ir pievērsta citai bankai.  Šodienā baumas, kas sāka izplatīties jau piektdienā, sasniegušas savu kulmināciju. Tas, kas sāka šo baumu viļņa efektu tas ir izdevies, Labi, ka tas ir kriminālkodeksa pārkāpums un atbildīgās iestādes jau meklē vainīgos. Žēl pašu bankas darbinieku, kas cenšas atspēkot visas baumas, taču vidēja līmeņa cilvēki tam netic un pie Swedbank bankomātiem rodas rindas. Tās ir gandrīz visā Latvijā, un naudas jau tajos trūkst, tāpēc cilvēki tiek novirzīti uz SEB bankomātiem. Būtu labi, ja cilvēki saprastu,  ka vienīgais, kas šo banku var nogremdēt ir cilvēki paši, kas nekontrolējami cenšas izņemt naudu.  Piemērs no nesen novērotā - Swedbank bankomātā parādījies uzraksts ''Atvainojiet, šobrīd nav iespējams izņemt skaidru naudu, var veikt tikai bezskaidras naudas darījumus. Jūs varat bez papildus komisijas maksas izņemt skaidru naudu Latvija...

Vai tik tiešām Latvijā iet vēlviena banka pa burbuli? Ir dzirdētas baumas un pat saņemti dažādi aicinājumi, lai no bankas izņem naudu. Tātad Latvijā ir sākušies banku kari, kuros katra banka cenšas iznirt no zemākas klases.  Tiem, kas neseko līdzi pasaules finanšu tirgu aktualitātēm - vakar zviedru "Swedbank" akciju vērtība  biržā  samazinājās par 18%, SEB bankas - par 12%, bet Nordea un Danske - par 6%. Neraugoties uz to, ka reāli draudi šo banku eksistencei nepastāv, Latvijā nekavējoties izplatījās baumas par drīzo "Swedbank" bankrotu. Un naivs ir tas, kurš iedomājas, ka tās izplatījās pašas no sevis. Tas, kas reāli notiek, ir, ja ne savstarpēji koordinēta, tad mērķtiecīga baumu izplatīšana par "Swedbank" no citu Latvijas banku puses, izmantojot dažādus informācijas kanālus un mēģinot radīt "buzz" efektu ap iespējamo bankrota faktu. Protams, tas notiek anonīmi. Mērķis - koncentrēt visu satraukto noguldītāju uzmanību uz vienu banku, tā atbrīvoj...

Beidzot arī es izteicu savu domu īsāk -  Krist un celties, un pienāks laiks, kad nevien pats, bet arī citi sapratīs, ko esi vērts.

Cik tomēr daudz cilvēku dzīvē ietekmē veiksme. Vislabāk tas redzams salīdzinot cilvēkus, kuri startējuši no vienas vietas, piemēram, vienas profesionālās skolas ar vienu un to pašu profesiju. Ja tev neveicas, tad tad tu neiegūsi tik labu darbu, kā tas, kas trāpīs pareizajā vietā un pareizajā laikā. Šodien arī es pārmaiņas pēc sajutos veiksmīga un tas tikai tāpēc, ka beidzot izdevās pārdot preci bez kaut kādiem misēkļiem, kas gadījušies citas reizes, neatkarīgi no paša. Dažreiz pat slikti laikapstākļi ne tikai nepadara visu sliktāku un drūmākās krāsās, bet tieši otrādi. Jā, vēl viens pierādījums, ka man patīk tādi laikapstākļi, kas citiem liktu neiet no mājas ārā un dotu pesimistisku noskaņu. Diezgan interesanta filma par veiksmēm un neveiksmēm ir Just My Luck, latviski tulkota kā ''Veiksmes skūpsts''. 2006. gadā izlaista kinoteātros. Neliela anotācija:   Ešlija ir laimīgākā meitene Mangetenā, bet viņa pat nenojauš, ka veiksme grasās pagriezt viņai muguru. Kad Ešlija kā...

Savāda sajūta atgriesties pēc salīdzinoši ilga laika un pats dīvainākais - vairs tā īsti nepietrūkst. Pārāk daudz sliktu atmiņu tā nes. Un tomēr uz Ziemassvētkiem nāksies atgriesties. Ar katru gadu arvien trakāk. Un tomēr visam ir divas puses. Tāpat kā cilvēkiem. Vienkāršāk ir sākumā vispār tādiem neuzticēties, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās. Pāris dienu utopija nekad neatgriežas, rodas tikai jautājums cik daudz no iepriekšējā bijis patiess. Plīst trauki, plīst ilūzijas.