Savāda sajūta...

... skatoties filmā kā cilvēks, kurš jaunībā ietverto mirkli glabā uz galda un tad, vecumdienās uz to atskatās. Un kādu dienu tu būsi viens no tiem. Nedaudz skumji, ka nevar palikt kā grāmatās un filmās attēlotais jauneklis Pīters Pens, kurš pārcēlās uz savu Nekurzemi, kur visi ir jauni. Tas ir saprotami, kāpēc viņš tāds vēlējās būt. Kuram gan patīk apziņa, ka kādu dienu sāks parādīties grumbas, sirmi mati un nespēks. Kad mēs esam jauni, mēs esam brīvi no daudzām lietām. Nav atbildības par citiem, tādu veselības problēmu, ar kurām nevarētu sadzīvot, vai kuras traucē kustēties. Pret veciem cilvēkiem ir arī savādāka attieksme - dažreiz var likties, ka visi ir pret viņiem, atskaitot ģimeni. Tai ir liela nozīme. Neviens negrib būt vientuļš vecumdienās, lai cik ļoti to slēptu aiz kaķiem, baložu barošanas utml.
Mirklis, kurā katrs ir ietverts nekad neatkārtojas, tāpēc, protams, ka ir labāk nožēlot izdarīto, nekā to, ko neesi izdarījis vai pamēģinājis.

Comments

Popular posts from this blog

The Taste of Childhood

Dress Code and Attire in Slovenia

In Memoriam: Uroš Mozetič