Cerības slāpējums

Kad visas tavas cerības sabrūk atkal. Kad plānais tilts pa kuru ej, atkal sabrūk, bet tu to uzbūvē no jauna, bet cik ilgi tā? Varbūt tur nemaz nav lemts būt tiltam. Cilvēkam vienmēr gribas kaut ko vairāk, tapt atpazītam. Kā teica kāds gudrs cilvēks - ''Cilvēkiem vajag izdošanos, lai būtu laimīgas dzīves.'' Tā jau arī ir. Ja centies, bet pēc tā nenāk nekas vairāk par gandarījumu tikai pašam sev, tas ar laiku sāk likties apgrūtinoši un nomācoši, ka tu tā īsti neesi nevienam vajadzīgs. Kāds vienmēr ir labāks un tu paliec kā ēnā, bet gribās dažreiz katram būt kaut kur labākajam, uzvarēt. Mēs dzīvojam vienreiz un tā kā mēs dzīvojam vienreiz, tas liek gribēt dzīvot ar pilnu atdevi, iegūt no katra momenta pēc iespējas vairāk, radīt jaunas atmiņas. Un ticība, cerība ir tas, kas virza uz priekšu. To sagraut ir grūti, jo cilvēks bieži ceļās un krīt. Bet arī pašam stiprākajam cilvēkam pienāk brīdis, kad vairs negribas, nesanāk piecelties.. Un arī uz ceļiem dzīvot izteikti nevienam nepatīkas.

Comments

Popular posts from this blog

The Taste of Childhood

Dress Code and Attire in Slovenia

In Memoriam: Uroš Mozetič