''Nolaišanās''


Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka ir visai maz kvalitatīvu šausmu filmu žanra cienīgu filmu, protams, runa neiet par nesen iznākušo psiholoģiskā žanra šausmu filmu ar komēdijas piesitienu  ''Būda mežā''. Pēdējo gadu laikā tieši šajā žanrā izplatītas bija mazbudžeta filmas, no kurām reti kura ir izdevusies. No tām, kuras vēl turās vidus robežās var minēt The Waterman (2011), The Clinic (2010), Camp Hell (2010), Buried (2010).
Tā kā jaunākās filmas nesniedz pietiekoši daudz interesanta sižeta šausmu filmas, nolēmu atkal doties senāku filmu meklējumos un atradu 2005. gada Lielbritānijas šausmu filmu. Režisors Nīls Maršals.
Nedaudz par filmas sižetu no latviešu vikipēdijas:


Filma stāsta par sešām draudzenēm, kas nolēmušas rīkot alu ekspedīciju. Sāra, kura joprojām nav atguvusies no autoavārijas gadu atpakaļ, kurā zaudēja savu vīru un meitu, ar savu draudzeni Betu citas draudzenes uzaicināta dodas uz Apalači kalniem (ASV). Tur Sāra un Beta ar vēl četrām draudzenēm pēc pavadītās mājas kalnu namiņā dodas kalnos, lai izpētītu kādu alu. Izpētes laikā iebrūk eja uz alas izeju un sievietes ir spiestas atrast citu alas izeju, par kuras esamību viņas nav pārliecinātas. Tomēr visu vēl vairāk sarežģī tas, ka viņas nav vienīgās, kuras atrodas šajā alā...

Skatoties šo filmu nerodas nemazākā nesapratne, kāpēc šī filma bijusi ļoti veiksmīga, kā arī guvusi lielu kritiķu atzinību.Jau pašā filmas sākumā filma aizrauj ar savu notikumu neparedzamību. Vienbrīd kāds vīrietis saka, ka viņam viss kārtībā, bet jau nākošajā viņam priekšā izskrien mašīna un no tās izlido metāla stieņi, no kuriem viens iztriecas tieši cauri galvaskausam, vēlāk tas pats metāla stienis visnotaļ interesantā veidā tiek iesaistīts nu jau mirušā vīra atraitnes sapņos, kad viņa sākotnēji pieiet pie loga, bet no tā strauji izšaujas tas pats stienis, kas vēlāk atklājas esam tikai sapnis. Vēl viena tāda veida detaļa ir viņas mirusī meita, kas parādās viņai vīzijās pūšot dzimšanas dienas tortes piecas svecītes.Es teiktu, ka šī filma ir visai mākslinieciska priekš šī žanra. No visām līdz šim skatītām filmām, kur darbība pārsvarā norisinās alā, šī noteikti ir prātā paliekošākā. Sievietes cīnās alu labirintā un vēlāk ar sikspāņcilvēkiem. Tas pārbauda viņu draudzību, kur atrodas kāda, kas izvēlas pamest kādu nāves briesmās, lai izdzīvotu pati. Kas zina, kā tādā situācijā rīkotos mēs paši... Apkārt esošā tumsa liek gaidīt kaut ko, kas kuru katru brīdi izleks no tumsas. Alu labirints pamazām pārvēršas asiņu jūrā. Iespaidīgi ir arī izmantotais palēlinājums, kā izdzīvojusī ar draudzenes pirmsnāves pasniegto var teikt talismanu pa kauliem un pēdējiem spēkiem tiecas pretī gaismai, pretī izejai un dzīvei. Kā jau domāts, arī tas izrādās viņas sapnis un viņa paliek alā, kur redz savu mirušās meitas garu. Tā parādās atkal pūšot nost dzimšanas dienas 5 svecītes. Tam pievienotās skaņas, kas kļūst skaļākas liecina par nolemtību, iespējams prāta aptumsumu. Labi izstrādāta mazbudžeta filma gan skaņu, mūzikas ziņā, gan vizuālo efektu. Parasti pirmās filmu daļas ir pašas labākās, pārējās nešķiet tik uzrunājošas, bet tas jāredz un jānovērtē katram pašam.

Comments

Popular posts from this blog

The Taste of Childhood

Dress Code and Attire in Slovenia

In Memoriam: Uroš Mozetič