''Nolaišanās''
Pēdējie gadi ir
pierādījuši, ka ir visai maz kvalitatīvu šausmu filmu žanra cienīgu filmu,
protams, runa neiet par nesen iznākušo psiholoģiskā žanra šausmu filmu ar
komēdijas piesitienu ''Būda mežā''. Pēdējo gadu laikā tieši šajā žanrā
izplatītas bija mazbudžeta filmas, no kurām reti kura ir izdevusies. No tām,
kuras vēl turās vidus robežās var minēt The Waterman (2011), The Clinic (2010),
Camp Hell (2010), Buried (2010).
Tā kā jaunākās filmas
nesniedz pietiekoši daudz interesanta sižeta šausmu filmas, nolēmu atkal doties
senāku filmu meklējumos un atradu 2005. gada Lielbritānijas šausmu filmu.
Režisors Nīls Maršals.
Nedaudz par filmas
sižetu no latviešu vikipēdijas:
Filma stāsta par sešām draudzenēm, kas nolēmušas rīkot alu ekspedīciju. Sāra, kura joprojām nav atguvusies no autoavārijas gadu atpakaļ, kurā zaudēja savu vīru un meitu, ar savu draudzeni Betu citas draudzenes uzaicināta dodas uz Apalači kalniem (ASV). Tur Sāra un Beta ar vēl četrām draudzenēm pēc pavadītās mājas kalnu namiņā dodas kalnos, lai izpētītu kādu alu. Izpētes laikā iebrūk eja uz alas izeju un sievietes ir spiestas atrast citu alas izeju, par kuras esamību viņas nav pārliecinātas. Tomēr visu vēl vairāk sarežģī tas, ka viņas nav vienīgās, kuras atrodas šajā alā...
Skatoties
šo filmu nerodas nemazākā nesapratne, kāpēc šī filma bijusi ļoti veiksmīga, kā
arī guvusi lielu kritiķu atzinību.Jau pašā filmas sākumā filma aizrauj ar savu
notikumu neparedzamību. Vienbrīd kāds vīrietis saka, ka viņam viss kārtībā, bet
jau nākošajā viņam priekšā izskrien mašīna un no tās izlido metāla stieņi, no
kuriem viens iztriecas tieši cauri galvaskausam, vēlāk tas pats metāla stienis
visnotaļ interesantā veidā tiek iesaistīts nu jau mirušā vīra atraitnes sapņos,
kad viņa sākotnēji pieiet pie loga, bet no tā strauji izšaujas tas pats
stienis, kas vēlāk atklājas esam tikai sapnis. Vēl viena tāda veida detaļa ir
viņas mirusī meita, kas parādās viņai vīzijās pūšot dzimšanas dienas tortes
piecas svecītes.Es teiktu, ka šī filma ir visai mākslinieciska priekš šī žanra.
No visām līdz šim skatītām filmām, kur darbība pārsvarā norisinās alā, šī
noteikti ir prātā paliekošākā. Sievietes cīnās alu labirintā un vēlāk ar
sikspāņcilvēkiem. Tas pārbauda viņu draudzību, kur atrodas kāda, kas izvēlas
pamest kādu nāves briesmās, lai izdzīvotu pati. Kas zina, kā tādā situācijā
rīkotos mēs paši... Apkārt esošā tumsa liek gaidīt kaut ko, kas kuru katru
brīdi izleks no tumsas. Alu labirints pamazām pārvēršas asiņu jūrā. Iespaidīgi
ir arī izmantotais palēlinājums, kā izdzīvojusī ar draudzenes pirmsnāves
pasniegto var teikt talismanu pa kauliem un pēdējiem spēkiem tiecas pretī
gaismai, pretī izejai un dzīvei. Kā jau domāts, arī tas izrādās viņas sapnis un
viņa paliek alā, kur redz savu mirušās meitas garu. Tā parādās atkal pūšot nost
dzimšanas dienas 5 svecītes. Tam pievienotās skaņas, kas kļūst skaļākas liecina
par nolemtību, iespējams prāta aptumsumu. Labi izstrādāta mazbudžeta filma gan
skaņu, mūzikas ziņā, gan vizuālo efektu. Parasti pirmās filmu daļas ir pašas labākās,
pārējās nešķiet tik uzrunājošas, bet tas jāredz un jānovērtē katram pašam.
Comments