1000 jūdzes.... prom

Cilvēks pēc dabas ir vairāk vai mazāk pētnieks. Viņam patīk izzināt lietas un vietas. Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā daudziem tas ir kļuvis daudz vieglāk, tomēr dodoties līdz pat visai attālām valstij var manīt kādas tās iezīmes. Kā piemēram Albānijā Kalašņikova ieroču rūpnīcu pamestie korpusi, kas beidza pastāvēt pēc PSRS sabrukuma. Interesanti, ka Polijā joprojāmm darbojas 2 rūpnīcas, kas tos joprojām ražo un eksportā arī uz ASV. Nav pieejama informācija cik gada laikā Kalašņikovu, bet to skaits varētu svārstīties no 70 000 līdz 100 000.
Kultūra, dabas apstākļi un daudzas citas lietas atšķiras, tomēr tas netraucē būt apburtam. Pat tad, kad cilvēkiem nav vienotas valodas, tas netraucē. Dažreiz šie cilvēki ar žestiem un mīmiku saprotas labāk, kā cilvēki, kas runā vienā valodā, bet bieži tā arī paliek svešinieki viens otram un paši sev... Šādi ceļojumi ir vajadzīgi, lai radītu grūdienu savos dzīves uzskatos un attiesmē pret citiem. Redzēt, cik laimīgi dzīvo cilvēki pat bez elektrības un sakariem ar ārpasauli. Viņiem ir sava mazā pasaulīte, kur justies laimīgiem un kur modernās tehnoloģijas tikai visu sabojātu. Bieži vien cilvēkiem ir dots vairāk nekā viņiem šķiet, taču to izmanto gaužām izšķērdīgi diezgan nelietderīgām lietām.

Mērķis uz kuru ej kļūst mazvarīgs, kad saproti, ka īstā vērtība ir lietām, vietām un cilvēkiem sastaptiem ceļā uz mērķi. Tas ko iegūsti un arī ko zaudē ir neatsveramai iespaidojoša pieredze.

Comments

Popular posts from this blog

The Taste of Childhood

Dress Code and Attire in Slovenia

In Memoriam: Uroš Mozetič