Patiesas lietas


Kad cilvēks ir aizmests uz esamības robežas, tas tomēr saprot, ka ir lietas, kas jādara kaut vai tikai tāpēc, ka sagādā pašam prieku. Protams, ar laiku tas kļūst grūtāk ja tomēr netiek saņemts nekāds atbalsts, uzslava vai vienkārši labs vārds. Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par lietām, kuras rodas aiz šķietami nekā. Tās, tāpat kā patiesā māksla rodas cilvēkam pārdzīvojot stiprus emocionālus pārdzīvojumus, kā tuva cilvēka zaudējums, vilšanās personiskajos mērķos, nesapratne no tiem, kuriem vēlētos tādu saņemt un daudz citu lietu, kas katram ir individuālas. Vienam otra cilveķa nesapratne svarīgā jautājumā var šķist nekas vērā ņemams, bet citam tas var būt par pamatu emocionālam pārdzīvojumam, ilgstošām negatīvām sajūtām. Tās lietas krājas un saindē prātu, bet līdz ar to dod iespēju radīt ko skaistu. Izliekot savas sajūtas mūzikā, mākslā, literatūrā vai kur citur, parādās ekspresivitāte, orģinalitāte. Kurš gan labāk var aprakstīt kādas meitenes izjūtas ciešot bērnībā no vardarbības, izvarošanu no cilvēkiem, kas kādreiz bijuši paši tuvākie, mīlestību, kas solīta mūžam būt ātri sabrukdama laika zobā un citas lietas, kā cilvēks, kurš pats to ir pārdzīvojis? Sāpes, arī fiziskās, paver jaunus horizontus radošajā garā. To neviens nevar atņemt, vienīgi cilvēks pats, ja sabrūk zem pārdzīvojumu nastas. Un nepiesiešams arī vēl spēks, lai izturētu satikšanos ar atmiņām, jo izpaužot savas sajūtas, piemēram, uz lapas, tā ir sava veida notikumu atkalpārdzīvošana. Tos ir jāpārdzīvo, lai vēlāk no tiem censtos norobežoties. Galvenais ir visu nepaturēt vienīgi sevī, jo tad tas saindē prātu tik tālu, ka var vienkārši zaudēt saikni ar realitāti, iekrist sava veida pasaulē, kur nav saules gaismas, labā, patīkamā un saistošā.
Cilvēks un lietas kļūst patiesas, kad tās netiek samākslotas, bet parādītas tās patiesajā būtībā, lai cik citiem neizprotama vai traumatiska citiem varētu šķist. Galvenais ir nebaidīties un nepadoties, jo pasaule tomēr ir apaļa.

Kā vēsta kāds amerikāņu sakāmvārds: ''Patiesas lietas nav skaistas un skaistas lietas nav patiesas''


Comments

Popular posts from this blog

The Taste of Childhood

Dress Code and Attire in Slovenia

In Memoriam: Uroš Mozetič