Catch life pieces and travel ^.^

Pasaulē ir miljoniem cilvēku un bieži gribas ticēt, ka katrs sastaptais cilvēks ienāk mūsu dzīvē ar nozīmi. Dažreiz cilvēki paliek mūsu dzīvē ilgāk, citreiz retāk, tomēr tie vienmēr mums kaut ko dod un paņem. Dažreiz būtu gribējies, lai tie vairāk kaut ko dod, vai paņem, taču kontrolēt, kā izvērtīsies katra cilvēka ienkāšana kāda dzīvē ir tik neparedzama. Viss var sākties ar parastu saraksti vai pārpratumu pat internetā. Dažreiz mēdz gribēties ar kādu vienkārši parunāties un tad, kad gribās ar svešu cilvēku parunāties, tu esi patiess. Nav samākslotības un teikt visu skaistāk vai pārdomātāk. Kad mēs palīdzam kādam uz ielas, gribot vai negribot tiek pārmīta kāda saruna. Kad vilcienā kāds nosēžas pretī, var gadīties ar to sapazīties, parunāt par politiku, vēsturi vai ko citu. Iepazītie cilvēki var dod plašāku skatījumu uz pasauli, dažādajiem viedokļiem un notikumiem. Arī netālu dzīvojošais kaimiņš dzīvē var dod dažādas lietas. Caur attieksmi pret tiem mēs parādām kādi paši esam. Prota...

Bieži vien tieši veiksme ir galvenais noteicējs tajā, kā dažādas lietas iegrozās. Tā ir spēcīgāka, nekā nauda, izglītība utml. lietas. Brīžiem citiem tas sagādā daudz skumju, jo kādam citam sanāk daudz labāk, bet kāds pat ļoti cenšoties nevar īsti izsisties.  Ir cilvēki, kuri pat ar augstāko izglītību nevar atrast darbu, bet citi, pat bez īstas pieredzes un augstākaš izglītības atrod labu darbu. Kur pasaulē palikusi taisnība? Laikam tikai negodigiem līdzekļiem un pazīšanos ir iespējams saniegt to, ko vēlies. Nejau pat neatlaidībai un patikai pret specialitāti ir liela nozīme, bet izskatam, runas prasmēm, kā tu sevi pasniedz, var teikt, kā pirkumu, kuru iegādājas tikai skatoties no ārējā iepakojuma - ja tas ir piesaistošs un skaists, to ņem. To, cik pildījums un saturs ir labs, iespējams, nekad tā īsti neiztirzā. Skumji, ka tā lietas dzīvē notiek, bet tā notiek, un tā īsti tur neko nevar padarīt.

Viens ir lasīt par tādām vietām, bet pavisam kaut kas cits ir spilgi to izdzīvot. Sen nebiju lasījusi par kādu koncentrāciajs nometni, vienīgi tīrot datoru, skatījos arī Salaspils memoriāla bildes, varbūt no tā zemapziņā kaut kas notika un sanāca izteikti spilgts sapnis. Man nemēdz sapnī būt ar mani kāds no vecākiem, tāpēc jo pārsteidzošāk bija, ka mamma šoreiz bija līdzi ar mani. Skaļas klaigas visapkārt. Cilvēki darās ap akmens krāvumiem. Arī man tas ir jādara, bet es jūtu, ka rokas jau ir jēlas un aiz hakī krāsas krekla rit asinis sajaucoties ar sviedriem. Pēc kāda laika pienes kaut kādu negaršīgu biezeni, kuru es negribu ēst, bet mamma saka, ka jāēd un ir ar mieru atdot man arī savu. Pienāca vakars un mums bija dots brīvais laiks pastaigāt pa teritoriju. Atceros dzeloņdrātis visapkārt un pāris lielus novērošanas torņus, no kuriem man bija bail, jo likās, ka no katras nepareizas kustības tūlīt sāks šaut. Nezinu kā mamma bija izdomājusi, bet viņa teica, ka mums vajadzētu p...

''Mokas'' ir pecīzs apzīmējums, tam, kas notiek, kad tepemratūra ir pārāk augsta. Ir grūti kaut ko darīt ārā un  liekas, ka laiks tiek pavadīts nelietderīgi. Nebeidzama vēlme pēc saldējuma un aukstiem dzērieniem. Arvien vairāk sāc novērtēt atrašanos ūdens tuvumā. Daži cilvēki visai labi aprod ar karstu laiku, bet citi turpretī, šķiet, tā īsti nekad. Ja tev asinīs un domās jau ir cits gadalaiks, tad vienīgīgais par ko var domāt, ir vēsāks laiks vai kāda klusa, vēsa nakts. Jā, vasaras naktis ir skaistas. Pēc lielās svēlmes tā ir kā atdzimšana, vairākās nozīmēs. Tukšas ielas, vienmuļi apgaismes stabi un sajūta, ka visa pilsēta pieder vien tev. Tu vari darīt ko gribi, un pretstatā dienai, gribas iet un darīt, izpētīt un atcerēties. Karstums cilvēku vairāk piesaite vienai vietai. Ja man būtu jaizvēlas, vai spēlēt volejbolu dienas karstajā laikā, vai nespēlēt vispār, es izvēlētos nespēlēt vispār. Toties tuvāk vakaram es uzspēlētu ne tikai to vien. Laiks ietekmē daudz...