Izbrauciens

Mēs sēžam kuterī un laiks ir pietiekoši vēss, lai teiktu, ka nevienam nepatiktu nonākt ūdenī kaut uz brīdi. Pirms tam ir pabūts Latvijas Zinātņu akadēmijā, kuru virsotni es tā arī nesasniedzu, jo atteicos. Pēc tam, kuterī, redzu to pašu ēku un fotografēju. Izskatās daudz iespaidīgāka, nekā realitātē. Saku, ka man ir bail no augstuma, bet to jau visi zina, tāpēc piebilstu, ka būtu gājusi līdz galam, tikai man bija nepieciešama lielāka pierunāšana. Pēc brīža jūtu, ka ūdens smeļas iekšā no kutera malām. Man tas nepatīk, jo neliekas pieņemami, bet citiem, šķiet, vienalga. Es zinu, ka pārāk daudz domāju, kas dažreiz ir ļoti raksturīgi man. Pēc kāda laika mēs nonācām tuvāk krastam un izskatījās sekls visapkārt, bet kad sāc peldēt, tad pēkšņi pazūdu zem ūdens. Jūtams, kā gar malu līdz ar tevi krīt tāda kā smilšu siena un es krītu aizvien dziļāk. Pēc brīža, kad likās tā sajūta, ka viss lēnām izgaist acu priekšā bez sāpēm. Tā lēni un nesāpīgi dzīvības dvaša zuda, bet kāds tomēr satvēra un izvilka ārā. Žēl tikai, ka tu neatceries, kurš tieši, bet citus sapņa brīžus atceries visai spilgti...

Comments

Popular posts from this blog

The Taste of Childhood

Dress Code and Attire in Slovenia

In Memoriam: Uroš Mozetič