Dažreiz ir tik viegli runāt ar svešiniekiem, citreiz pat daudz vieglāk, kā ar pazīstamajiem. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka tie ir un paliks svešinieki. Uzzināt par tiem ir daudz grūtāk, jo jāpaļaujas uz to, ko saka pats. Interneta vidē tas dod iespēju arī atbilēt, kad pats uzskata par nepieciešamu. Ir nepatīkami, kad pēc normālas sarunas, pēkšņi tev neatbild neizskaidrojamu iemeslu dēļ, kā arī tu saproti, ka neesi vienīgais tāda veida ''upuris''. Tev var pat palikt žēļ šāda veida cilvēka, kad aizmālēts skatiens ar to, cik slikti iet skolā vai kāpēc ir tikai pāris draugi. Var likties, ka šāds cilvēks jūtas vientuļi, tač tā nepavisam nav, jo viņam var sagādāt prieku sarakstīties ar neskaitāmi daudz cilvēkiem, ar kuriem, iespējams, dažreiz satikties, lai sauktu par paziņām un tie dažreiz atbildētu. Iespējams, tie pāris draugi ir nevis viņa paša izvēles dēļ, bet tāpēc, ka tie ir tie, kas pacieš šādu ''čakarēšanu'' un dažādus citus izgājienus. Iespējams pat, ka tu pašam neapzinoties, esi vien kāds eksperiments, uz ko pārbaudīt skolā apgūtās metodes, kā ietekmēt un vadīt cilvēku.
Tu nevari zināt, cik daudz no stāstītā ir patiesība, jo izlikties ir tik sasodīti vienkārši, un vēl skumjāk ir tad, ja tu tādam stāsti taisnību, bet tev vēl tik pārmests, ka ar to nav pietiekoši. Ir cilvēki, kas ar savām metodēm nemanāmi izmantos citus cilvēkus savā labā, savai izklaidei. Nezinu, kas interesants var būt no citu apmāna, bet varbūt tā ir kaut kāda slepus atiebība pret agrāk notikušo, kad pats ticis piekrāpts un apmelots. Katram ir savas metodes, kā gūt izklaidi un prieku. Žēl, ka cits to saprot vēlāk, kā vajadzētu. Tas izraisa dziļu vilšanos. Ja ir radusies uzticība un līdzjūtība, tad pēc visa uzticēšanās cilvēkiem tiek iedragāta aizvien vairāk. No tā atkal cieš citi cilvēki, kuri, iespējams, patiesi ir labi un atklāti, bet kā lai tu zini, kā ir patiesībā? Iespējams tā arī ir kaut kāda maska un mirkļa iespaids. Gribas cilvēkos redzēt to labāko, pat tad, kad tur ir diezgan daudz neizprotamā un, iespējams, tīrākās spēlēšanās ar otru cilvēku. Dažreiz mēs piedodam šādiem cilvēkiem, jo neizskaidrojamu iemeslu dēļ vēlamies, lai tie paliktu mūsu dzīvēs, un ticēt, ka kaut kas no sacītā bijis patiess un atklāts, bet kā rakstnieks S. Kings teicis: nav iespējams pilnībā kādu pazīt, pat tos, ko mīlam visvairāk. Un tā jau arī ir - katram ir sava ēnas puse, kuru tas neizrāda citiem. Katram ir kas tāds, kas var biedēt un būt neizprotams.
Dažreiz ir tik viegli runāt ar svešiniekiem, citreiz pat daudz vieglāk, kā ar pazīstamajiem. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka tie ir un paliks svešinieki. Uzzināt par tiem ir daudz grūtāk, jo jāpaļaujas uz to, ko saka pats. Interneta vidē tas dod iespēju arī atbilēt, kad pats uzskata par nepieciešamu. Ir nepatīkami, kad pēc normālas sarunas, pēkšņi tev neatbild neizskaidrojamu iemeslu dēļ, kā arī tu saproti, ka neesi vienīgais tāda veida ''upuris''. Tev var pat palikt žēļ šāda veida cilvēka, kad aizmālēts skatiens ar to, cik slikti iet skolā vai kāpēc ir tikai pāris draugi. Var likties, ka šāds cilvēks jūtas vientuļi, tač tā nepavisam nav, jo viņam var sagādāt prieku sarakstīties ar neskaitāmi daudz cilvēkiem, ar kuriem, iespējams, dažreiz satikties, lai sauktu par paziņām un tie dažreiz atbildētu. Iespējams, tie pāris draugi ir nevis viņa paša izvēles dēļ, bet tāpēc, ka tie ir tie, kas pacieš šādu ''čakarēšanu'' un dažādus citus izgājienus. Iespējams pat, ka tu pašam neapzinoties, esi vien kāds eksperiments, uz ko pārbaudīt skolā apgūtās metodes, kā ietekmēt un vadīt cilvēku.
Comments