11. novembris

 Sākumā kāds izteicās, ka šādi laikapstākļi nav raksturīgi 11. novembrim, un piesauca vēsturisko 1919. gada 11. novembri, kad ar asiņainām cīņām no Rīgas tomēr tika padzīti bermontieši.

Kā atzinība par šīm cīņām tika piešķirti 3 pakāpes (šķiras) Lāčplēša kara ordeņi. Pirmās pakāpes kara ordenis tikai piešķirts vien 11 cilvēkiem.

Lāčplēša Kara ordeņa zīme ir balti emaljēts ugunskrusts ar sarkanu un zelta apmalojumu. Aversā centra medaljonā – Lāčplēsis, kas cīnās ar lāci. Krusta stūros – sakrustoti zobeni. Reversā medaljonā ir datums – „11.novembris 1919”. Krusta zaros iegravēts – „Par Latviju”. Krusta galos iegravēti iniciāļi H.B., un tā ir sudrabkaļa Hermaņa Banka meistarzīme. Ordenim ir daudzstaru sudraba zvaigzne, tās centrā ir ordeņa zīme. Muarē lente ar trim sarkanām un četrām sudrabotām vienāda platuma svītrām.

I šķiras ordenis piešķirts 11 personām – ģenerāļiem Jānim Balodim un Krišjānim Berķim, pulkvežiem Fridriham Briedim un Oskaram Kalpakam, Igaunijas ģenerālim Johanam Laidoneram, Polijas maršalam Juzefam Pilsudskim, Francijas maršalam Ferdinandam Fošam un ģenerālim Eiženam Žanēnam, Itālijas karalim Viktoram Emanuelam un ministru prezidentam Benito Musolini, kā arī Beļģijas karalim Albertam I; II šķiras ordenis piešķirts 61 personai (18 latviešiem un 43 ārvalstniekiem); III šķiras ordenis piešķirts 2072 personām (1600 nacionālās armijas karavīriem, 202 bijušiem latviešu strēlniekiem, 271 ārvalstniekam).

/http://www.la90.lv/?&top=-1&id=1840/

Šo ordeni katrs interesents varēja skatīt bezmaksas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Tajā tika piedāvāts arī plašāks ieskats vēsturiskajos notikumos ar dažādu tā laika attēlu un video palīdzību. Pasākumi notika arī Latvijas kara muzejā, tādējādi rosinot vairākos cilvēkos interesi par vēsturi un, kā televīzijas tiešraidē izskanēja - bez vēstures nav nākotnes, jo ja cilvēks neapzinās pagātni, viņš nevar veidot nākotni.

Tie, kas izvēlējās skatīties garnizona militārā parāde pie Brīvības laukuma tiešraidē, varēja paspēt doties uz Zaķusalu, kur tika improvizēta iespējamā Brīvības cīņu kauja.

Svētku kulminācija un aizkustinošākais moments sākās ar lāpu gājienu no Rīgas Brāļu kapiem līdz 11. novembra krastmalai (17.30 līdz 21.00). Strēlnieku laukumā tika aizdedzināti vairāki ugunskuri, kur ne tikai sildīja, bet arī radīja atmosfēru tuvāk vēsturiskajiem notikumiem. Koncerts sākās ar dažādām folkloras kopām - „Vilki”, „Skandinieki” „Vilkači” un vēlāk arī slavenā folk metal grupa „Skyforger”.

Neilgi pēc 21:00 un aicinājumu sekot koka plostam, šis piemiņas uguns no uguns plosta tika palaists Daugavā Brīvības cīnītājiem un strēlniekiem, galvenokārt, kuru kapu vietas nav zināmas. Tie, kas sekoja plosta diezgan straujajam tecējumam pa Daugavas straumi, nevarēja nepamanīt svecīšu virknes ap Rīgas pili. Pie pils sienas, kā jau katru gadu, katrs atnesa savu svecīti Brīvības cīnītāju piemiņai. Jau neilgi pēc 22:00 svecīšu bija kļuvis tik daudz, ka katram, kurš vēl savējo nebija nolicis, bija jāpadomā, kur to likt. Pie Rīgas pils notika arī dažādu koru dziedāšana, izskanot arī emocionālajai ''Saule, Pērkons, Daugava'' un ''Gaismas pils'''. Neskatoties uz to, ka dziesmām nebija muzikāla pavadījuma, tās bija pietiekoši spēcīgas.

Laika gaitā arī paši laikapstākļi sāka atbilst tādiem, kādi tie bija izšķirošo cīņu laikā. Spītējot lietum, cilvēki ne tikai nesa svecītes, bet arī aizdedzināja apdzisušās, klausījās mūziku un centās sajusties tuvāk savai valstij. Par pāris svecītēm daži bija īpaši padomājuši, tajā atspoguļojot Latvijas simboliskās krāsas. Svecītes aizdedza gan lieli, gan mazi - gan tie, kas saprasta, ko nozīmē Brīvības cīņas, gan tie, kas to sapratīs laika gaitā, kad šādai masveida svecīšu nolikšanai ir daudz dziļāks pamats. 

Katram jābūt lepnam par savu valsti to cilvēku dēļ, kas atdevuši augstāko maksu - savu dzīvību, lai neatdotu viņu augstāko vērtību - valsts brīvību. 11. novembris ir kas daudz vairāk par koncerta klausīšanos 11. novembra krastmalā un papildus brīvām dienām.