Mūzika

Mūzikai vienmēr ir bijis tāds īpašs strāvojums, kas raisa dažādas sajūtas. Ja tā ir gaumei atbilstoša, tā var ietekmēt ļoti labvēlīgi. Viena no tās lieliskākajām īpašībām ir arī tā, ka bieži vien par mūziku nevajag maksāt. Te var minēt arī koncertus ar dzīvo mūziku, kas notiek visai bieži. Katrs, ko uzrunājusi mūzika pie tās atgriezīsies un centīsies tai tuvoties. Kad tu esi mūzikas varā, tu vari justies brīvs no ikdienas rūpēm, problēmām, domām un ļauties, lai mūzika nes savos augstumos. Kad tā ir agresīva, tajā katrs var saklausīt arī savu protestu.

Brīvības atjaunošanas laikā grupas kā ''Līvi'', ''Pērkons'' u.c. deva daudz, lai cilvēki justos vienotāki un pārliecinātāki par saviem spēkiem. Protams nevar aizmirst arī pašus Dziesmu un deju svētkus, kuri notiek Latvijā ik pēc 5 gadiem un pulcē vērienīgu skaitu apmeklētāju un pašu dalībnieku. Reti kurš latvietis nezinās dziesmu ''Saule, Pērkons, Daugava'', kurā stāstīts par latviešu pakļaušanu un to likteni. Arī ārpus Latvijas šis masu fenomens, ja tā to var atļauties saukt, ir izskanējis, lai gan Latvija jau nav vienīgā, kur notiek tādi vērienīgi dziesmu un deju svētki. Ļoti līdzīga ir arī Lietuva.
Arī mūsdienās mūzika spēj pulcēt lielu cilvēku skaitu. Kā vienu no grupām var minēt ''Skyforger'', kura lai gan ir dibināta jau 1995.gadā, arī mūsdienās palikusi sevišķi iecienīta un sniedz koncertus tālu aiz Latvijas robežām. Paši viņi saka, ka latviešiem vēl ir daudz neizstāstītu pagātnes stāstu, kurus tie cenšas atdzīvināt caur mūziku.
Bieži vien patiesākā mūziak rodas no cilvēku pārdzīvojumiem, kuri izlikti uz papīra un tiem piešķirts ritms. Spilgts piemērs ir nezūdošā ''underground'' un ''grunge'' stila pārstāvis Kurts Kobeins, kurš savā īsajā, tomēr spilgtajā un pārdzīvojumiem bagātajā dzīvē caur mūziku spēja izteikt savus pārdzīvojumus. Viņa neizturamās fiziskās sāpes, kas radās no retas vēdera slimības un bērnība, kad vecāki pašķīrās un gadījās dzīvot arī zem tilta, atspoguļo viņa izjūtu dzīvē. Katrs viņa dzīvē var just kādu īpašu strāvojumu, kas uzrunā un neliek palikt vienaldzīgam. Tas ir kas liriski un melodiski skumjš un vienlīdz arī agresīvs. Katrs savu izjūtu var izteikt savādāk. Teilore Svifta, kas ir skandilozi populāra ar to, ka attiecības ar viņu ilgst vien pāris mēnešus, mēdz sarakstīt dziesmu gandrīz pēc katrām attiecībām pārsvarā lēnā, akustiskā melodijā. Tas ir daudz atkarīgs no tā, kur cilvēks smeļas iedvesmu un kāda ir tā personība pēc būtības. Ja tu esi tāds kā nepieņemtais šajā pasaulē, tad arī mūzikas gaume visdrīzākais piesaistīties tam, kas pauž spilgtu protestu pret pasauli - rokmūzika, smagā mūzika u.tml.

Pāris domas par mūziku no A. Kiviča (latviešu rokgrupas ''Z-Scars'' dalībnieks) grāmatas ''Mana privātā dzīve'':

• ''Daudz esmu domājis: kas mūzikā tik īpašs, kāpēc cilvēki tik daudz to klausās? Esmu sapratis, ka skaņdarbs ir ceļojums citā pasaulē, iespēja būt savā ideālajā vietā, ideālajā atmosfērā un izjust savas dziļākās emocijas. Faktiski mūzikas klausīšanās ir ceļojums pie sevis uz to ideālo vietu, pēc kuras katrs cilvēks tā ilgojas. Ir ļoti svarīgi atrast SAVU mūziku, tādu, kas tieši tev liek justies labāk.''
• ''Mūzika ir tā, kas iedvesmo, uzmundrina, liek justies labāk un ļauj tajā laikā, kamēr es to klausos, būt citur, citā - varbūt labākā pasaulē.''
• ''Mūziku nevar radīt ļauni, nekrietni cilvēki. Reiz Normunds Naumanis ļoti gudri pateica, ka visskaistākais cilvēks ir tad, kad viņš dzied. Jo viņš ir patiess, protams, ar dažiem izņēmumiem. Vai skaisti var būt cilvēki, kuri dzied tikai ar domu par naudu?''
• ''Domāju, ka mūzika ir visskaistākais, kas vien uz pasaules ir, tā ir visperfektākā no mākslām, visvieglāk uztverama un cilvēkiem visvairāk palīdzēt spējošā.''
• ''Cilvēki, kuri sacer skaistu mūziku, ir īpaši izredzēti un ir tādi kā Dieva vietnieki uz Zemes.
• ''Mūzika ir jāmīl, jo tā runā ar mani tādā valodā, kādā ar mani nerunā neviens cits šajā pasaulē, mūzika var mani mobilizēt un padarīt nedaudz agresīvu, var nomierināt un pat likt aizmigt.''
• ''Mūzika ir kā draugs, kas vienmēr ir līdzās grūtos, vai tieši pretēji - skaistos dzīves brīžos. Mans draugs un pavadonis, lai kur es ietu, kur atrastos un ko darītu.''
• ''Mūzika raisa dziļus iekšējos pārdzīvojumus, bet tikpat labi tā var būt tikai daļa no visiem komponentiem, kuriem ir jābūt, lai, piemēram, dzimšanas dienas pasākums izdotos.''
• ''Domāju, ka nav tādas labas vai sliktas mūzikas (daudzi nepiekritīs), uzskatu, ka katra veida mūzikai ir sava auditorija un savs klausītājs. Neviens nevar izmērīt patikas un sajūsmas līmeni. Tas katram ir savs. Ikvienam ir savi mūzikas vērtēšanas kritēriji.''
• ''Mūzikas radīto baudījumu nevar izmērīt, un to arī nevajag darīt, jo tāpēc jau mūzika ir, lai to vienkārši klausītos un baudītu.''
• ''Mūzika ir nepieciešama dvēselei: tā ir radīta un eksistē pasaulē tikai tāpēc, lai palīdzētu cilvēkiem justies labāk, īpašāk, pacilājošāk un citādi nekā ikdienā. Daži jūtas labāk, ja dzird avangarda mūziku, citi -, klausoties džezu, vēl citi -, izdzirdot krievu častuškas. Un neviens tāpēc nav ne labāks, ne sliktāks.''
• ''Gribu visus aicināt baudīt mūziku tikai ar sirdi un dvēseli, nevis analizēt to ar prātu, tādējādi atņemot mūzikai fantastisko burvību un vienreizīgumu.''

Katram mūzika ir sava un domas par to ir dažādas. Neviens nav tiesīgs teikt, ka domas par to ir nepareizas vai kāda mūzikas gaume ir labāka par kādu citu. Katrs cilvēks ir individuāls un tā mūzikas gaume un izjūta ir īpaša. Nav jābūt muzikālai izglītībai, lai atrastu un justu, kas pašam šķiet labs, iedziļināties, cik daudz darba ir ieguldīts mūzikas radīšanā un izpildīšanā. Mūziku nav jāvērtē, bet jābauda.