Neparasta vieta #1: Metalkova

Atrašanās vieta: Slovēnija, Ļubļana

Slovēnijas galvaspilsētas autonomais kultūras centrs ''Metalkova'' ir interesanta vieta, kur bieži notiek dažādi pasākumi. Bieži vien tas tiek saukts vienkārši par ''Meltakovu''.

Šī vieta būtībā sastāv no 7 dažādām ēkām un āra telpas, kas kopumā aizņem 12,500 m² un veido sava veida pilsētu pilsētā. Tās atrodas dažādu cilvēku un grupu pārvaldībā – politiskās grupas līderu, mūzikas, literatūras, glezniecības, tēlniecības, literatūras, teātra un dažādu citu mākslinieku. Šī vieta vislabāk ir pazīstama ar savām iknedēļas izstādēm un pasākumiem. Cilvēki lielā skaitā dejo un pavada labi laiku visas nakts garumā. Vairāku gadu garumā šajā vietā atrodas arī sieviešu centrs un mūsdienās šī joprojām ir vienīgā vieta Slovēnijā, kur dažādas grupas pārvalda klubus invalīdiem, gejiem (Klub Tiffany) un lesbietēm (Klub Monokel). Tā ir viena no retajām vietām, kur dažādu rasu un uzskatu pārstāvji var parādīties brīvi sabiedrībā. Neskaitāmi daudz dažādu pasākumu ir organizēts tieši pret rasismu, dažāda veida pāri darījumiem u.c. Metalkova ir pilnībā paredzēta nepārtrauktiem sociālajiem un kultūras pasākumiem priekš plašākas publikas, padarot to par lielisku vietu, kur redzēt kaut ko jaunu un neparedzamu.

Metalkova izveidojās 1991. gadā, kad Dienvidslāvijas tautas armija atbrīvoja bijušās militārās kazarmas Meleko ielā. Tās pasūtīja Austroungārijas armija 1882 gadā, bet pabeigtas tās bija tikai 1911. gadā. Vairākas kaislīgu laikmetīgās mākslas piekritēju grupas  pārvērta par kosmisku un uz civilās mākslas balstītas kultūras vietu. Šie cilvēki pārvalda visu platību un ir tajā ieguldījuši neizmērojamu darbu un finansiālos līdzekļus kopš paša sākuma. Nav brīnums, ka neizbēgamā un nepārtrauktā sadursme ar mākslu, notikumiem, plāniem par to, kādai vietai būtu jābūt rada nospiedošu attieksmi, kas noved pie lielām debatēm un dažreiz arī iznīcināšanu. 2006. gada vasarā Vides un teritorijas plānošanas inspekcija nojauca tā saukto ‘’mazo skolu’’. Joprojām aktīvi darbojas dažādu alternatīvo mākslinieku studijas un centri, populārākie no tiem ir geji un lesbietes, kā arī anti-rasisti, kuri ir izveidojuši arī populārus klubus, kas vienmēr sapulcē lielu cilvēku skaitu. Populāri ir arī dažādi tirdziņi, kur pa lētu naudu var iegūt visdažādākās lietas, mazi klubi ar bāriem kā Gala Hala, Jalla Jalla, Menza pri koritu un daudzi citi. Katrā no tiem ir sastopama nedaudz savādāk mūzika – no smagās mūzikas līdz džezam, no dupstepa līdz  tehno. Netālu atrodas arī Hotel Celica, kas pats par sevi ir pārvērties par interesantu atrakciju, jo agrāk bija cietums, bet tagad pārvērties par savdabīgu naktsmītni, kā arī koncertu un dažādu citu pasākumu vietu. Tajā ir izvietots restorāns, kas piedāvā ne tikai nobaudīt vietējo ēdienu, bet arī redzēt tautiskās dejas un dažādas citas interesantas lietas. Mākslas darbi, kas izvietoti dažādās tā telpās ir viens no daudzveidīgākajām laikmetīgās mākslas paraugiem bijušajā Dienvidslāvijā.

Katram apmeklētājam Metalkova ir lieliska vieta, kur sastapt cilvēkus un vienlaikus arī sajust zemākos slāņus. Dienas laikā šī ieta var likties ļoti mierīga, mazliet ‘’miegaina’’ un sirreāla, bet naktī tā kļūst par vienu no labākajām ballīšu vietām ar daudz mistēriju un neparedzamības piegaršu.

Kultūras centri, līdzīgi kā Metalkova ir atrodami visapkārt Eiropai un ir svarīgs komponents, lai ienestu vēsturisku plūsmu mūsdienu Eiropā. Tas ir kā samiksēta vecā garša ar jauno, iegūstot un radot speciālu atmosfēru, kas piesaista daudzus, kas to apbrīno un arī kritizē.

Nedaudz detalizētāka vēsture

Metalkova kā kultūras centrs pirmo reizi tika izrādīts 1900 gadā, kad tika izveidots Metalkova tīkls no aptuveni 200 partnerorganizācijām, lai piedāvātu jaunu, radošu un mierīgu veco militāro baroku izmantošanas iespēju. 19991 gadā pēc 10 dienu kara un Dienvidslāvijas armijas konkrētās vietas pamešanas, Metalkova tīkls lūdza jaunajai neatkarīgajai Slovēnijas valdībai tiesības uz šo vietu. Sekojot līdzi pilsētvides interesēm, Ļubļanas valdība 1993. gadā nolēma nojaukt pāri palikušās ēkas, kas netika izmantotas. Tā paša gada 10. septembrī Metalkovas biedri nosauca vietu par Metalkova Mesto kā brīvu un (anti) kultūras vietu. Vairāk kā 200 cilvēku ķērās pie darbības , izvedojot vietas priekš koncertiem, izstādēm, lasījumiem un citiem notikumiem. Nespējot atspējot vietas jaunos apsaimniekotājus, pilsētas vadība atbildēja ar ūdens un elektrības nogriešanu Metalkova Mesto jeb Metalkova pilsētai, kā arī izsniedza juridiskas prasības pret tās apsaimniekotājiem. Vieta aizvien vairāk uzplauka kultūras, mākslas un politiskās darbības. Mainoties valdībai 1994. gadā, amatpersonām izdevās salabot žogus un visas tiesvedības pret it kā nelegālo vietas apsaimniekošanu tika atceltas. Tika izstrādāts Metalkova attīstības plāns, kas sadarbojoties ar cilvēkiem, ļāva izveidot viņiem pašiem patīkamu vidi pēc viņu pašu mākslas un dzīves uzskatiem. Kopienas uzskati un mākslas izpratne spēja izpostītajām ēkām atgriezt dzīvību. Starptautiskie mākslinieki tika laipni aicināti atvērt savas studijas. Tā radās arī Hostel Celica bijušā cietuma telpās. Vienlaikus tika atvērtas arī dažādas dzīvās mūzikas vietas. Starptautiskais sieviešu festivāls un panku festivāls kļuva par ikgadējiem pasākumiem ar panākumiem. Daudzas citas kultūras organizācijas kļuva par īrniekiem Metalkovā, ieskaitot KUD Mrea mākslas un kultūras organizāciju. Vēlāk vieta atkal nonāca politisku lēmumu vidū, kad 1997. gadā Ļubļanas galvenais mērs Dimitrijs Rupels pavēlēja nojaukt ‘’Old School’’. Drīz vien tika radīti arī plāni, lai atjaunotu skolu ar Vācu vēstniecības palīdzību. Sienas tika apgleznotas ar dažādu mākslinieku palīdzību, taču 2002. gadā skolu atkal uzskatīja par nelegālu celtniecību. Daudzus gadus norisinājās dažādas diskusijas un debates starp valsts inspekcijām un pilsētas domi. Kultūras pasākumu plāns ar dažādiem ikgadējiem pasākumiem lielākoties norisinājās līdz 2006. Gadam, kad vides inspekcija daudz nopietnāk centās nojaukt Metalkovas skolu, bet katru reizi pret to cīnījās cilvēki. 2006. gada 2. augustā inspekcija, saņemot atbalstu arī no policijas, spēja beidzot nojaukt skolu. Pateicoties Metalkovas atbalstītāju fiziskajam protestam, tālākā varas iestāžu iejaukšanās tika apturēta. Atkal Metalkovas atbalstītāji solījās atjaunot skolu lai tā atspoguļotu kopienas politisko un kultūras attīstību. Metalkovas autonomija uzvarēja un vieta turpina būt neatkarīga, lai gan nākotne ir diezgan neskaidra.