Tā vienojošā sarkanbaltsarkanā sajūta

Foto: no privātā arhīva
Novembris ir valstij svarīgs laiks, gan dēļ uzvaras pār Bermonta karaspēku, gan arī valsts proklamēšanu. Neatkarīgi no tā, cik vēsturiski tas bija neilgi un cik grūti laiki pēc tam nāca, tas ir kaut kas, ko ir vērts atcerēties, jo pašaizliedzīgi cilvēki spēja radīt pārsteidzošu spēku un pašaizliedzīgi ziedoties, lai sapnis par brīvu, neatkarīgu valsti būtu iespējams. Ne visi cilvēki zina vēsturi, bet mūsdienu aizņemtajos laikos būtu jāspēj vismaz aiznest svecīte uz krastmalu vai kādu citu vietu Latvijā, kur tas ir paredzēts, lai izrādītu cieņu pret tiem, kuri neizvēlējās kādas materiālas vērtības vai vienkārši ignorēt notiekošo, bet stājās pretī dažādām grūtībām.
Foto: no privātā arhīva
Foto: no privātā arhīva
Lāpu gājiens ir viens no neatņemamiem papildus vienojošajiem elementiem, kas parāda cieņu un vienlaikus arī izskatās pietiekoši iespaidīgi, lai uzrunātu vairumu cilvēku. Dodoties no Brāļu kapiem, vai kādas citas vietas, cilvēki skandē patriotiskas dziesmas, pastiprinot vienotības sajūtu. Tas, ka novembris pats par sevi ir pārsvarā lietains laiks ar asu vēju sejā, ļauj tikai kaut nedaudz vairāk saprast, kādos apstākļos cilvēki bija gadsimtu atpakaļ. Tad nebija iespējams vienkārši palīst zem siltas segas, lai sasildītos, vai pārmainīt slapjo apģērbu pret kādu citu sausu un patīkamu. Bieži vien slapjais apģērbs atradās uz miesas tik ilgi, līdz pats izžuva. Papildus tika izmantoti ugunskuri, bet arī to kurināšana sevī ietvēra briesmas, jo tos var labi redzēt pa gabalu, tātad, arī ienaidnieks. Maz ticams, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā daudzi uz to parakstītos, sevišķi, ja runa ir par atrašanos izrakumos vai pamest savus ikdienas svarīgos darbus. Mūsdienās cilvēkiem ir citas cīņas, ko tie izcīna katru dienu – laiks, rutīna, skumjas, bezspēks, darbs, mācības, nauda u.c. Ir gadījumi, kad viņi zaudē šajā cīņā un tad iestājas diezgan bezcerīgs stāvoklis, kas ietekmē arī pārējos. 11. un 18. Novembris tad kļūst par vēl svarīgāku iespēju, kad nepalikt vienam un justies vismaz tuvāk valstij. Tas ir arī laiks, kad novērtēt, ko tā ir sniegusi katram individuāli un kaut nedaudz atdarīt pretī.

Svecīšu no likšana pie Rīgas pils, 2012. gada. 11. novembris.
Foto: no privātā arhīva
Cilvēks nevar pagriezt laiku atpakaļ, bet viņš var vismaz to neaizmirst un cienīt. Kaut vai pieliekot pūles, lai kaut nedaudz padomājot par laiku pirms gadu desmitiem. Tas būtu arī piemērotākais veids, kā vēlēties vairāk izzināt tieši par Latvijas vēsturi, jo tas ir katra sevi cienoša Latvieša pienākums. Var nezināt precīzus datumus, bet to, aptuveni kā notika brīvības cīņas, galvenos pulkvežus, cīņu iznākumus vajadzētu zināt un izprast. Šobrīd ir tik vienkārši pieejama informācija izmantojot internetu, ka ir tikai jā prot to pareizi izmantot un izvēlēties izlasīt kādu noderīgu informāciju tā vietā, lai apskatītu draugu profilus vai kādas citas lietas, ko var atlikt arī uz vēlāku un no tā nekas daudz nemainīsies. Ir svarīgi, ka cilvēks katru dienu kaut ko iemācas un uzzina jaunu. Tikai tā ir iespējams pilnveidoties. Tāpat ir būtiski atcerēties to bez vēstures nav iespējama nākotne. Katram ir kaut kas jāatceras un jāgodā, lai pasaulē pastāvētu saikne un katrs nedomātu tikai par sava labuma gūšanu. Vismaz dažreiz katram ir jāspēj izdarīt kaut ko pašaizliedzīgu un nostādīt sevi sliktākos apstākļos, lai parādītu cieņu vai to, kas tomēr ir nozīmīgs tautai.

Foto: no privātā arhīva
Nevar piespiest valkāt sarkanbaltsarkanas lentītes, pat ja tās tiek dalītas par brīvu, bet ja tiek izlasīta vēsture, tad tam būtu jākļūst par dabisku sastāvdaļu, tāpat kā svecītes, kas simbolizē kritušo karavīru dvēselīti, nolikšanu piemiņas vietā. Viņi par to ir samaksājuši ilgu laiku uz priekšu un vienotības sajūta, ko ir iespējams iegūt, ir neatsverama, tāpēc ir jāļauj tai sevi uzrunāt un rosināt arī būt labākiem.

Comments

Post a Comment

Popular posts from this blog

The Taste of Childhood

Image
For me personally, the most nostalgic time was when my childhood memories were formed. It was from the early to late 90’s. The previous century had a special taste, which was for children mainly based on different sweets which were hard to resist. Sweets are often a nostalgic piece of memory and although you can’t get back to the time that’s already passed, you can reminisce by treating yourself to a piece of candy or sharing it with other people who might be interested in it. It’s also easy to compare what’s available on the market nowadays as opposed to what was available when I was a child. Despite the fact that Latvia got its independence from USSR in 1991, things that were available on the market were mainly made in Russia or by Russian recipe. It took a couple of years until more and more sweets came from the West. A similar situation was also present in Slovenia, which got its independence from Yugoslavia in 1991 and it took years from that point for sweets from other parts ...
Read more

Dress Code and Attire in Slovenia

Image
When you live in a foreign country, it’s only natural to pay attention to how people look (the way they carry themselves, how they dress, etc.), so in this article I will discuss the dress code(s) and attire in Slovenia. Slovenians are similar to other Europeans in how they dress. A lot of people read press which spreads the western beauty and fashion standards - women like Vogue, Glamour, People, Life & Style, Cosmopolitan and men usually opt for FHM, GQ, Men’s Fitness . The Western influence is present in markets, stores as well as in other places where clothes are sold. Besides the influence from the West, also the climate, history and the activities people do have impacted the way Slovenians dress. Slovenia is located in the Central Europe, where the climate is quite warm. The Alps and the Adriatic Sea play a big role in setting the climate, which differs from region to region. At the seaside, there is the sub-Mediterranean climate, and there is the Alpine climate in the ...
Read more

In Memoriam: Uroš Mozetič

Image
Uroš Mozetič: Ko sem prepeval vstopne molitve Na koncu časov, na podaljšku sence senc, ko ne bomo govorili več o smrti, ne da bi premišljali o življenju, kdo bo sploh še pesnik? Razširjeno metaforo bo pogoltnil živi pesek bolečine. Prihajala si, komaj sem te videl: hodila si med kapljami dežja. Govorila si kot ta, ki objokuje smrt usode. Ko bi ljubil ti nebo tako, kot sem jaz ljubila dež, bi bil še zmeraj najin prostor brez spola in števila, ki se prazni? Tebe, to že vem, vznemirja skupni vrt, vklesan v štiri vrste kamnov. Namakajo ga štiri vode. (Kot veličastva očakov na dolgem oblačilu, kjer bo nekoč počival svet.) Na koncu časov. Ne boš se sprehajal po njem, če ne prešteješ zrn peska in pesek ure se v tebi ne ustavi. Globino sebe boš izmeril skozi štiri vode. Spočiješ se na štirih kamnih. In ko boš rekel: Vzemi to telo in mi ga vrni, ko ga bom resnično vreden, bom prinesla prvo vedro. Noč za nočjo, trikrat zapored, žalosten boš, ker boš izgubljal žalost. Žarek tème ti bo osušil ...
Read more