Izbrauciens*


Avots: http://www.lessignets.com/signetsdiane/
calendrier/images/juin/21/3/amphitheatre.jpg
Izbrauciens ar velosipēdiem pa lauku ceļu. Trīs cilvēkiem ir jautri, jo tā ir kā izraušanās no ikdienas, vienīgi zēns liekas tik un tā uzbūvējis kādu barjeru un ik pa laikam distancējās savā pasaulē. Meitenes gan brīvi runājās viena ar otru un arī minās blakus. Bija karsta vasara, kas lika mīties ātrāk, lai pēc iespējas vairāk sajustu vēja brīzi apkārt sakarsušajam ķermenim.
Avots: http://rideoregonride.com/wp-content/
uploads/2013/09/gravel-epic3.jpg
Pēc kāda laika ceļš apstājās pie lielas metāla konstrukcijas. Tā bija sarūsējusi, bet zem tās bija neizsakāmi plaši sliežu savienojumi, kas pārtapa varenā dzelzceļa struktūrā. Nekur nevarēja manīt pāreju gājējiem, tāpēc varēja uzskatīt, ka  bija iespēja iet pāri šiem savienojumiem un riskēt ar savu dzīvību vai arī mēģināt tikt augšā metāla konstrukcijai un pāriet pāri pa augšu. meitenēm bija bailes no augstuma (vai arī viņas tās vismaz izrādīja), tāpēc minstinājās par savu izvēli. Pa to laiku puisis jau bija pusē metāla konstrukcijai un skubināja pasteigties. Tā sākās kāpiens. Viņš bija labā fiziskā formā, tāpēc tas viņam nerādīja problēmas. Pēc kāda laika visi trīs bija nonākuši augšā. Skatam pavērās kontrastējošā pilsēta, kuras apkaimē bija daudzas ejošas un arī jau sen pamestas rūpnīcas. Nebija jau arī īsti iespējas visu to skatu tā apbrīnot, jo bailes no augstuma darīja savu. Vienai no meitenēm sevišķi traki šķita tas, ka zem kājām atradās stieņi ar atstarpēm, un tā kā kājās bija sandeles ar nelieliem izvirzījumiem, likās, ka tie varētu ieķerties, līdz ar to liekot zaudēt balansu. Pēkšņi arī zēns vairs nebija tik drošsirdīgs, jo sāka nesakarīgi runāt par to, ka viņš tik ļoti nevēlas doties uz darbu, kas raisa tikai problēmas. Meitene centās atbalstīt, ar roku apķerot zēna vidukli, tādējādi liecinot arī par rūpēm, taču zēns tik pat mierīgi paņēma viņas roku, uzlika viņai uz vidukļa, paturēja nedaudz savu roku virsū, un devās tālāk. Meitene jutās atgrūsta, bet ar laiku radās daudz lielākas problēmas, jo labajā pusē margas bija aizvien sliktākā stāvoklī, līdz pie tām vispār nebija iespējams turēties. Vēl pēc pāris desmitiem metru margu vispār vairs nebija. Meitenei jau vien no šī skata gaita sāka ļodzīties. Tas bija tik izteikti, ka vienubrīd viņas kāja jau pārgāja pāri metāla restēm, un viņa karājās ar vienu roku pie metāla konstrukcijas. Kliedziena nebija, un viss likās kā palēninājumā. Zēns piesteidzās pie meitenes pirmais, bet vēl mirkli kavējās ar rokas padošanu. Labi, ka padeva, jo par otru meiteni viņai nebija pārliecības, vai viņa spētu uzvilkt augšā. Līdz ar to viņa nonāktu tikai pie vienām beigām – pāris sekunžu ilga kritiena. Tālāk visi virzijās, nepārminot nevienu vārdu.
Avots: http://upload.wikimedia.org/wikipedia/
commons/8/82/
Nandu_River_Iron_Bridge_corrosion_-_03.jpg
Nokāpjot lejā un paejot vēl pāris simtus metru, skatam pavērās pavisam cits skats – turpat netālu bija liela arēna, kas veda pa platām trepēm uz leju. Bija dzirdama mūzika un abas meitenes nu jau skrēja pa priekšu. Zēns palika ārpus redzesloka, bet beidzot varēja apsēsties un stīvās kājas sāka atgūt normālas sajūtas. Grupa vēl tikai iesildījās, tāpēc vēl bija laiks parunāties, bet meitene pamanīja, ka puisis vairs nav nekur redzams. Viņa nolēma zvanīt, un par laimi viņš zvanīja. Viņš pats jautāja, kur meitenes ir pazudušas un ka atrodas margrietiņu laukā. Meitene neko tādu nebija redzējusi, tāpēc nolēma, ka tas ir kaut kur tālāk aiz skatuves un devās turp. Tā kā trepju vairs nebija, bija stāvs kāpiens augšup. Viņa baidījās apmaldīties un arī grupu negribēja nokavēt, tāpēc zvanīja puisim vēlreiz, sakot, lai viņš nāk uz koncertzāli. Tas būtībā arī bija viss, ko viņa dzirdēja no zēna, jo pēc tam viņa viņu tur nekur neredzēja un telefona zvans tā arī palika nepārtraukts.

Comments

Post a Comment

Popular posts from this blog

The Taste of Childhood

Image
For me personally, the most nostalgic time was when my childhood memories were formed. It was from the early to late 90’s. The previous century had a special taste, which was for children mainly based on different sweets which were hard to resist. Sweets are often a nostalgic piece of memory and although you can’t get back to the time that’s already passed, you can reminisce by treating yourself to a piece of candy or sharing it with other people who might be interested in it. It’s also easy to compare what’s available on the market nowadays as opposed to what was available when I was a child. Despite the fact that Latvia got its independence from USSR in 1991, things that were available on the market were mainly made in Russia or by Russian recipe. It took a couple of years until more and more sweets came from the West. A similar situation was also present in Slovenia, which got its independence from Yugoslavia in 1991 and it took years from that point for sweets from other parts ...
Read more

Dress Code and Attire in Slovenia

Image
When you live in a foreign country, it’s only natural to pay attention to how people look (the way they carry themselves, how they dress, etc.), so in this article I will discuss the dress code(s) and attire in Slovenia. Slovenians are similar to other Europeans in how they dress. A lot of people read press which spreads the western beauty and fashion standards - women like Vogue, Glamour, People, Life & Style, Cosmopolitan and men usually opt for FHM, GQ, Men’s Fitness . The Western influence is present in markets, stores as well as in other places where clothes are sold. Besides the influence from the West, also the climate, history and the activities people do have impacted the way Slovenians dress. Slovenia is located in the Central Europe, where the climate is quite warm. The Alps and the Adriatic Sea play a big role in setting the climate, which differs from region to region. At the seaside, there is the sub-Mediterranean climate, and there is the Alpine climate in the ...
Read more

In Memoriam: Uroš Mozetič

Image
Uroš Mozetič: Ko sem prepeval vstopne molitve Na koncu časov, na podaljšku sence senc, ko ne bomo govorili več o smrti, ne da bi premišljali o življenju, kdo bo sploh še pesnik? Razširjeno metaforo bo pogoltnil živi pesek bolečine. Prihajala si, komaj sem te videl: hodila si med kapljami dežja. Govorila si kot ta, ki objokuje smrt usode. Ko bi ljubil ti nebo tako, kot sem jaz ljubila dež, bi bil še zmeraj najin prostor brez spola in števila, ki se prazni? Tebe, to že vem, vznemirja skupni vrt, vklesan v štiri vrste kamnov. Namakajo ga štiri vode. (Kot veličastva očakov na dolgem oblačilu, kjer bo nekoč počival svet.) Na koncu časov. Ne boš se sprehajal po njem, če ne prešteješ zrn peska in pesek ure se v tebi ne ustavi. Globino sebe boš izmeril skozi štiri vode. Spočiješ se na štirih kamnih. In ko boš rekel: Vzemi to telo in mi ga vrni, ko ga bom resnično vreden, bom prinesla prvo vedro. Noč za nočjo, trikrat zapored, žalosten boš, ker boš izgubljal žalost. Žarek tème ti bo osušil ...
Read more