Fabrikas tumsa

Tā bija rudenīga diena, un kaut kā cilvēki, kuriem vajadzēja palīdzību, mūs atrada. Divas meitenes bija iestrēgušas pamestās rūpnīcas augstākajā un vienlaikus arī tievākajā tornī. Es nezināju, ka vispār ir iespējams palīdzēt, ja cilvēks ir iestrēdzis, bet pirmais uzdevums bija atrast viņas.
Ēka bija pilna dažādu pagriezienu. Pie katra soļa sacēlās milzīgi putekļu mākoņi. Vietām bija ūdens un nācās brist iekšā. Man vienlaikus iešāvās prātā – kas notiks, ja kāda no ejām būs applūdusi vai vēl ļaunāk – sāks applūst? Bet atpakaļ ceļa vairs nebija. Ejas kļuva aizvien šaurākas un pamazām veda uz augšu. Man sametās bail katru reizi, kad zem kājām varēja redzēt draudīgu tumsu, kas bija pamats.

Avots:http://sliptalk.s3.amazonaws.com/wp-content/uploads/
2014/09/25165540/FactoryPittsburghPA.jpg
Pēc kāda laika, kad man jau vairs pat negribējās iet tālāk, bija dzirdamas krakšķošas skaņas. Pēc pāris sekundēm no augšas krita skursteņa konstrukcija un viss, kas nāca tai līdzi. Vairs nebija iespējams virzīties augšup. Būtībā vienībā izeja, kas bija redzama bija nedaudz pa labi aiz restēm, kur gluži labi varēja redzēt āru. Bet nebija jābūt arī pārlieku zinošam, lai saprastu, ka apkārt ir visdažādākā apsardze. Kaut kā izlīdām cauri, un pretī jau nāca kāds vecāka gadagājuma apsargs ar milzīgu pelēku bārdu. Mans draugs gribēja bēgt, bet es izlēmu palikt, līdz ar to arī viņš palika. Sākumā notika taujāšana vai mēs saprotam, ka esam pārkāpuši likumu utt. Bet es teicu, ka tur iekšā ir cilvēki, kuriem nepieciešama palīdzība. Viņš tikai noteica, ka varēsim to skaidrot policijai. Mums pretī nāca daudz jaunāks vīrietis policijas uniformā. Viņš vispār mūsos neklausījās un teica, ka lai vispirms parunājot ar apsardzes darbinieku. Un pretī stāvēja vismaz 50 cm vīrietis kamuflāžā un melnu ieroci. Mēs gājām pa taisnu, dubļiem nomētātu ceļu paralēli rūpnīcas ēkai. Jo vairāk viņš runāja, jo drošāka es paliku. Viņš teica, ka vismaz puse no šī rajona iedzīvotājiem ir mēģinājuši ielauzties ēkā: “Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem nav tālu jāskrien. Ja kāds skrietu, mēs diezgan ātri viņu apturētu.” Un taisnībā jau bija, jo ēku rindas stiepās vien pāris soļu no mums paralēli ceļam. Es teicos skaidrot par cilvēkiem, kurus mums bija pavēlēts izglābt. Viņš teica, ka zina, bet vai mēs zinām to, ka mūs vienkārši gribēja iesēdināt? Ka tas viss bija izdomājums? Es biju šokēta, jo darbinieki, kas mums to pavēlēja likās profesionāli un mūsu pusē. Bet apsardzes darbinieks paskaidroja, ka tie bija sabotāžisti, lai novērstu mūsu uzmanību. Īstenībā ēkā bija spridzeklis, tāpēc arī konstrukcija sagāzās. Viņi mums paziņoja, ka ēkā ir cilvēki, kuri drīz atradīsies zem drupām. “Un viņiem bija taisnība, bet par laimi jūs atradāt izeju un nenobijāties no tās.” “Es vienkārši nevēlējos pavadīt stundām ilgi zem gruvešiem, jo atpakaļceļa nebija un ja nav atpakaļceļa nav, tad jāvirzās uz priekšu, vai ne?” Viņš tikai pasmaidīja un novēlēja mums pārliecināties par katra cilvēka identitāti. Mēs atviegloti uzelpojām. Tumsa pletās plašumā, tāpēc mēs skrējām cauri peļķēm tālāk no vietas, kas varēja būt mūsu kaps.

Comments

Post a Comment

Popular posts from this blog

The Taste of Childhood

Image
For me personally, the most nostalgic time was when my childhood memories were formed. It was from the early to late 90’s. The previous century had a special taste, which was for children mainly based on different sweets which were hard to resist. Sweets are often a nostalgic piece of memory and although you can’t get back to the time that’s already passed, you can reminisce by treating yourself to a piece of candy or sharing it with other people who might be interested in it. It’s also easy to compare what’s available on the market nowadays as opposed to what was available when I was a child. Despite the fact that Latvia got its independence from USSR in 1991, things that were available on the market were mainly made in Russia or by Russian recipe. It took a couple of years until more and more sweets came from the West. A similar situation was also present in Slovenia, which got its independence from Yugoslavia in 1991 and it took years from that point for sweets from other parts ...
Read more

Dress Code and Attire in Slovenia

Image
When you live in a foreign country, it’s only natural to pay attention to how people look (the way they carry themselves, how they dress, etc.), so in this article I will discuss the dress code(s) and attire in Slovenia. Slovenians are similar to other Europeans in how they dress. A lot of people read press which spreads the western beauty and fashion standards - women like Vogue, Glamour, People, Life & Style, Cosmopolitan and men usually opt for FHM, GQ, Men’s Fitness . The Western influence is present in markets, stores as well as in other places where clothes are sold. Besides the influence from the West, also the climate, history and the activities people do have impacted the way Slovenians dress. Slovenia is located in the Central Europe, where the climate is quite warm. The Alps and the Adriatic Sea play a big role in setting the climate, which differs from region to region. At the seaside, there is the sub-Mediterranean climate, and there is the Alpine climate in the ...
Read more

In Memoriam: Uroš Mozetič

Image
Uroš Mozetič: Ko sem prepeval vstopne molitve Na koncu časov, na podaljšku sence senc, ko ne bomo govorili več o smrti, ne da bi premišljali o življenju, kdo bo sploh še pesnik? Razširjeno metaforo bo pogoltnil živi pesek bolečine. Prihajala si, komaj sem te videl: hodila si med kapljami dežja. Govorila si kot ta, ki objokuje smrt usode. Ko bi ljubil ti nebo tako, kot sem jaz ljubila dež, bi bil še zmeraj najin prostor brez spola in števila, ki se prazni? Tebe, to že vem, vznemirja skupni vrt, vklesan v štiri vrste kamnov. Namakajo ga štiri vode. (Kot veličastva očakov na dolgem oblačilu, kjer bo nekoč počival svet.) Na koncu časov. Ne boš se sprehajal po njem, če ne prešteješ zrn peska in pesek ure se v tebi ne ustavi. Globino sebe boš izmeril skozi štiri vode. Spočiješ se na štirih kamnih. In ko boš rekel: Vzemi to telo in mi ga vrni, ko ga bom resnično vreden, bom prinesla prvo vedro. Noč za nočjo, trikrat zapored, žalosten boš, ker boš izgubljal žalost. Žarek tème ti bo osušil ...
Read more