Ilgāk par mirkli nekas nespēj būt, un vairāk par mirkli mums neiegūt. /I.Ziedonis/ Mirklis ir vērtība. Dažreiz ar mirkli pietiek, lai manītos vairāk nekā daudz ilgākā laikā. Tikai dažreiz mēs to nenovērtējam laicīgi. Tas bija mirklis, un tad tā vairs nebija. Un kad kāds to atsauc atmiņā, tad mēs to uztveram nenopietni, jo domājam, ka tāpat tas droši vien nav domāts nopietni un nav bijis svarīgi priekš kāda cita. Beigās tā pārvēršas par neizmantotu iespēju un sarūgtinājumu. Viss plūst un mainās, bet dažreiz gribas, lai pagriežas un sāk tecēt pretējā virzienā. Atpakaļ uz sākumu. Un nav nozīmes, vai ir saule aiz loga, vai lietus. Tas nemaina tik daudz, cik vajadzētu. Ja kosmosa telpas laiks kristu, vai melnais caurums darbotos ar pretēju efektu, mēs būtu laimīgi. Kā tas būtu, ja būtu, bet nebūs.