Tā sajūta, kad pazūd pamats*
Dažreiz katrs dzīvē pazaudē balansu, bet šoreiz runa būs par cita veida pamata zaudēšanu. Dažreiz tas pazūd zem kājām tiešajā nozīmē – kad mēs šūpojamies, lecam vai kā citādi atraujam kājas no zemes. Tas ir vilinoši un dažreiz arī biedējoši. Viena no vietām, kur zaudēt pamatu ir arī ūdenī. Tas nav nemaz tik patīkami, ja esi no tiem, kas nemāk vai nemāk pietiekoši labi peldēt. Ir iespējams kāds pamodinājums, kas ļauj katram nedaudz pārvarēt bailes un vilinājumu. Nenoliedzami, tā ir patīkama lieta, kas ir nepieciešama, lai spētu vismaz censties iemācīties peldēt un izbaudīt, kā tas ir, kad cilvēks spēj noturēties virs ūdens virsmas, kas ir savā ziņā lieliska sajūta. Ir daudz lietu, ko ūdens sniedz, ja vien cilvēks nebaidās, taču tas var sniegt arī traumējošu iespaidu. Ja cilvēks tevi ved ūdenī, atliek vienīgi uzticēties. Dažreiz lietas var noiet greizi, kā cilvēks, kas domā, ka noturēs otru cilvēku virs ūdens, nav spējīgs to pienācīgi izdarīt. Ūdens bija tumši tumši zils ar daudz...