Catch life pieces and travel ^.^

Kārtējā filma.  2012 Iepriekš redzēja raidījumā “Kinomānīja” tapšanu, ka tikai mašīna un cilvēki bija īsti, viss pārējais- tīrākie specefekti. Brauca pa kustīgu grīdu, uz kuras bija saliktas mašīnas utt. Iespaidīgi. Skaņu efekti arī bija labi, sevišķi tad, kad viss bruka. Radās vēlme redzēt kinoteātrī. Tiešām laba filma, ieteiktu redzēt. Beigas nedaudz atgādināja kaut ko līdzīgu Titānikam, nezinu kāpēc. Šoreiz vismaz kaut cik laimīgas. Cik cilvēku, tik viedokļu. Vienam patīk, citam nepatīk. Nezin cik daudzi tiešām tic, ka 2012 būs pasaules gals? Ja ticētu katram zinātnieku teiktajam, tad Zemei jau sen nebūtu jābūt un dzīvotu uz Marsa vai kur citur, protams, ja izdzīvotu.

Izlasīju. Nedomāju, ka vispār lasīšu. Nenožēloju, jo izskatās, ka filma nebūs ne tuvu tik laba..lai gan vēl īstais treileris nav atrodams.   Protams, mans viedoklis atšķiras. Kā jau parasti. Tieši Džeikbs bija var teikt vienīgais,  kas mani patiesi piesaistīja tajā grāmatā. Viņš tik daudz bija palīdzejis Bellai. [ Bella: "With shaky legs, ignoring the fact that my action was useless, I followed him into the forest. The evidence of his path had disappeared instantly. There were no footprints, the leaves were still again, but I walked forward without thinking. I could not do anything else. I had to keep moving. If I stopped looking for him, it was over. Love, life, meaning… over" ] Un arī raksturā, kaut arī vilkatis,  kā Bella teica “Mans mīļais Džeikobs.” Vienbrīd likās, ka viņš nomirs. Varbūt kāda pat lasot apraudājās..dažbrīd bija arī kāds interesants joks, teiksim, ka Bella nākošreiz Bleiku sitīs ar lauzni vai beisbola nūju..bet beigās..jā beigas bija tiešām emocionā...

Sestdienas rīti. Cik gaidīti un ātri paejoši tie ir. The Hangover un izrāde 15:30 . R. Blaumaņa “Pazudušais dēls” biju tikai lasījusi. Par tādu naudu- 1Ls tiešām kauns neaiziet. Balvu teātra izpildījums. Pats neierastākais, ka tikām uz skatuves. Soli uz skatuves. Pat labāk nekā balkonā, ņemot vērā, ka viņiem nebija mikrofonu. Krustiņa attēlotājam ļoti skaļa un stingra balss. Aža vienbrīd sākot kliegt, tiešām izbiedēja. Pārliecinošs tēlojums. To var teikt par visiem, neviens pat neko manāmi nesajauca un biju patīkami pārsteigta. Īstenībā daudzi bija. Biju domājusi, ka viņi nebūs tik negaidīti labā līmenī. Domāju, ka Mikus tēvs un Roplainis, nesasniedzot aizkarus, sāktu iet, nevis klibot. Visjaukākais likās teikums “Viņš raksta, es redzēju” un “Vecāku asaras šogad lētas. Viņu priekiem atkal ziedi nosaluši.” Vienīgi specefekti gan bija tādi nekādi- negaisa “zibeņus” varēja dzirdēt kā skaņu operators vai kaut kas tamlīdzīgs nospiež pie datora. Vēl pirms gaisma uzplaiksni, dzirdēja pogas...

Kārējā ceturtdiena. IT. Atcerējos ka pirmoreiz tur aizgāju.. nemācēju neko. Skanēja tā pati Ei tu skaistā meitene Šoreiz daudz dziesmu izskanēja. Ei tu skaistā meitene Kāpēc tev nav grebene, Silikona pupi, Bagāti radi? Ei tu skaistā meitene Pirdiens sejā, nauda vējā Izlijis alus, saplīsis prezis Martā būs bērns, māte šokā! Ei tu skaistā meitene Es tev būšu pudele Dzer no manis asinis! Cik man vēl ir atlicis? Romantiskas vakariņas sešatā Draugi ilgi nomodā, Gribās mums būt divatā Bet plosti jau ir uplejā! Ei tu skaistā meitene Kāpēc tev nav grebene Silikona pupi, Bagāti radi? Ei tu skaistā meitene Pirdiens sejā, nauda vējā Izlijis alus, saplīsis prezis Martā būs bērns, māte šokā F C G (gandrīz visām daļām) un F D A# C (starpspēlei) Bet forši tā kopā saspēlēt. Jācer nepalikšu mūžīgais klausītājs. Atcerējos, kā aptuveni pirms gada vai nedaudz vēlāk klausījos 30 Seconds To Mars - Was It A Dream (acoustic) That inspired me. Saņēmos pamest floristiku. Vēl ilgi šaubījos par šo izvēli, ...

18.novembris. Brīvdiena.Svētki. Ticība uz labāku rītdienu. 15:00 svētku koncerts. Vienotība. Grāvers uz Jēkabpils zilas upes koris. Tā mūsu dzīvība. Vietu trūkums. Ovācijas un aplausi. Latvijas himna kopkora un skatītāju izpildījumā. 17:40 svecīšu gājiens līdz piemineklim kritušajiem. Soļojamās dziesmas [ Mirdzot šķēpiem ] Ziedi. Dziesmas. Svinīgas uzrunas. 18:30 salūts. Vēlme būt labākiem. Rīgā 21:00 apziņa, ka kopā ar mums Latvijas himnu dziedās daudzi simti tūkstoši tautiešu uz zemeslodes. Gan Ķīnā, Beļģijā, Ņujorkā, Zviedrijā, Īrijā un citur. Vēl nav par vēlu iedegt svecīti un nolikt uz logu. Tā būtu skaistākā dāvana Latvijai. Bet krustcelēs mazs bērniņš rotaļājas — Zem ratu riteņiem, zem pakaviem, Zem dzelžu pēdām. Mazs bērniņš krustcelēs — Kā Laiks tam smiltis Tek caur pirkstiem. Tā mūsu dzīvība, Tā mūsu brīvība.

Parasti nedēļas vakaru nogalēs pulcējāmies pie televīzijas. Kad ziņoja rezultātus, vienmēr uztraucāmies, bet kad jūs izsauca, vienmēr spiedzām tik skaļi, ka aizkrita balss .. Nu ne visi, bet lielākā daļa no tiesas. Diemžēl šonedēļ tas izpalika. Šonedēļ likās, ka viss skan tik labi, tik skaisti pārdomāts un izdevies. Tās emocijas , viss pārējais .. ovācijas pūlī .. Un uz beigām no maza mazumiņa izvērtās kas liels. Gluži tā pat kā ar atbalstītājiem, plakātiem. Ja no sākuma nevienu nevarēja manīt, tad vakar likās, ka pus publika atbalsta [..šalko sils, gavilē Jēkabpils ] Vai tas nebija brīnišķīgi? Un, lai arī mēs nebijām tiešraidē, arī emocijas otrpus televizora ekrāna sita augstu vilni . Pats iespaidīgākais priekšnesums man šķita Fell In Love With An Alien Lai skaņas un izrunas ziņā bija ka bija, vizuāli bija ļoti iespaidīgi. Likās tā vienoti. Varu droši apgalvot, ka skudriņas skrēja, vairāk vai mazāk. Ieguldīts milzīgs darbs, mēģinot pat līdz agram rītam. Protams, tas viss labāk ir z...

as my memory rests but never forgets what I lost wake me up when September ends Skan Wake Me Up When September Ends. Nespēju noticēt, ka jau 5 gadu vecumā var sarakstīt dziesmu ar tik jauku tekstu .. Look For Love Apbrīnoju Billiju Džo Armstrongu gan kā mūziķi, gan kā vienkārši cilvēku. Greenday klausos jau pāris gadus un varu teikt, ka man ļoti patīk . Tās ar domu, nesamākslotas un “zaļas” dziesmas. Palasīju biogrāfiju, un beidzot sapratu, kāpēc Billjs tik ļoti izjusti dziet Wake Me Up When September Ends. To viņ š veltījis savam tēvam. Un raksts izskan uz nots. This song brings me down.

Nolīmēju grāmatu ar lapiņām un pasvītroju.. Jācer šī tēma derēs, jo man vairs nav citu ideju. O God, kaut derētu. Skan jau dīvaini: Mūzika dzejā vai skaņu attēlojums dzejā. Bet to es nosapņoju. Gribētos realizēt.. ņemot vērā, ka vairs darba vadītāju mainīt nevar. Tā būtu forši rakstīt par Ziemeļvalstu kultūru. Esmu redzējusi visas 1.sezonas sērijas raidījumam "Ziemeļu puse" jeb Nordic Style. Ieskats, kā cilvēki dzīvo Fēru salās. Skatos. :) Tik neizprotu, kā var nogalināt vali vai kādu citu dzīvnieku. Nekad neesmu varējusi to izprast.

Jā rakstīju visādus..aiz nebija ko darīt vasarā. Nesanāca nekas labs, bet vng.. Pieneņpūkas tālu tālē steidzas, Kaut vakars sāktin sākas, Vēl migla uz Zemi laižas. Saules sarkanais rubīns Horizontu tīru tik tin Tik tīru iesārtu krāsu lāsēs, Un putni aizsteidzas kāsis.. Kas pasaku šodien gan lasīs? Pieneņpūkas stāsts ir tāli bezgalīgs.

Ko gan es darīju vasarā? Hmmm.. neko īpašu. Citi atpūt ās , bet man bija vienkārši slinkums+ vēl šis tas. Sākumā bija daudz zāles, bet pēc tam salūza zālespļāvējs. Toties noskatījos neskaitāmi daudz filmas.. laikam katru dienu vismaz vienu. Un visādas dziesmas vēl tagad galvā skan. Atceros Ka zanovas orķestra pilsētas svē tkos izpild īto R ock You Like A Huricane un Requem For A Dream. Tirpas skrēja..žēl, ka viņiem šogad pēdējais gads ģimnāzijā. Polarize arī pajukusi, bet tas jau ir cits stāsts… Jāiet lasīt dzeja. Mēģinājumā: http://www.youtube.com/watch?v=9LiA3aQV8D4

Tev pa priekšu aizskrien laiks, Bet iespējams tur, Jau nākamajā pieturā Iekāps cerība, blakus tev tā sēdēs. Garām aizplēn ainas, Tik viena otrai līdzīgas. Skaņu pogai klusējot, Durvis neveras. Atdzīšanās uz roktura, tai salst, Siltas rokas visapkārt tai ņirb, Bet tomēr tai salst. Uzraksti uz soliem smej. Nu durvis ir vaļā un tu esi laukā, Pretējā ielas pusē vēl laime Tik skumji pastaigājas.

http://www.cobaincase.com/ īstenībā gribētu izlasīt “Come as you are, the story of NIRVANA” Tik daudz visādu mīklainu lietu. Suciade or murder? Only God really knows what happened in April 5th 1994. [Uz ieroča, ko atrada blakus līķim Austrumu Vašingtonas ezera bulvārī, nebija vispār nekādu pirkstu nospiedumu. Pat asiņu blakus nebija! Asinis atradās, tikai garāžā - tajā pašā, kuru ikviens var apskatīt Silver klipā.Vēl dīvaināki rezultāti bija iegūti līķa medicīniskajā ekspertīzē. Izrādās, pirms nāves Kurta organismā bija nonācis h eroīns zirga devā - vairāk nekā trīsreiz lielāka doza par nāvējošo! Kurts diemžēl bija pieredzējis apreibinošo vielu lie totājs, tāpēc nevarēja nezināt, cik daudz drīkst injicēt vienā reizē. Pēc šiem rezultātiem spriežot, Kurtam vajadzēja ievadīt vēnā trīskārt letālu dozu, tad, rokām un kājām esot kā no gumijas, prātam miglainam, bet sirdij - stājoties, bija jānotēmē un jānošaujas garāžā; pēc tam, esot mirušam jāaiziet pie baseina un jānogāžas tur, iepriekš ...

Tā skatoties skolas gaiteņos vienmēr esmu iedomājusies, ka lielākā daļa skolēnu stāv bariņos, un ir arī tādi, kas stāv vieni. Atceros savu bijušo klasesbiedru- viņu saukāja visādos vārdos un atklāti izsmēja. Šis zēns mēdz sist skola logus un pēdējoreiz viņam tika piespriesta mājmācība. [Nee nuu protams visiem jau tgd ir loti gurdi spriest. Bet vai juus bijaat klaat,kad tas notika pirmajaas klasees? Par neko nevienu neaiztiek.Un ,manupraat, tagad beerni ir daudz nezeeliigaaki nekaa ieprieks. Un kur tad juus bijaat ieprieks? Kapeec tagad ir jaavaino taa klase? Cilveeki miilie,ne visi klaasesbiedri vinu aizvainoja.Jaa,bija arii taadi. Bet nu piedodiet, bez vainas tur nebija neviens.] Atceros, kā todien gandrīz visiem draugiem.lv bija rakstīts "Izsaku līdzjūtību." Un tā notiek katrā skolā. Ir tie populārie un atstumtie. Bet kāpēc? Labi, ka mums ir salīdzinoši draudzīgs klases kolektīvs. Tomēr vēlāk būs pat skumji no šiem cilvēkiem atvadīties, jo kopā būs pavadīti tik daudz g...

Skatos kārtējo filmu..šoreiz Mirrors. Neapzināti rodas domas vai tiešām aiz spoguļa nekā nav un kā īsti rodas spoguļattēls? [Maģijā pastāv uzskats, ka katram cilvēkam spoguļa otrajā pusē - paralēlajā pasaulē - mīt dubultnieks. Jo biežāk mēs skatāmies vienā spogulī, jo ciešāka saikne izveidojas ar dubultnieku.] Arī filmā tā ir, tikai spoguļattēli nevienmēr ir labi. Ap staigājot naktī tukšās telpas un gaiteņus, Bens-galv. varonis, ievēro dīvainus notikumus un figūras, kas parādās augstajos spoguļos . Tie liek darīt visādas dīvainas lietas. [ Spogulis ir kā enerģētiskais magnēts. Tas uzņem sevī spēcīgas emocijas - bailes, šoku, dusmas un pēc tam to izstaro telpā, kur atrodas.] Sava patiesība tur ir, tikai katrs nosaka to, kam tic. Un kam tici Tu? ..Aj, ko tur niekus- tas der tikai kā spoku stāsts :)

Skatoties This Is It traileri, rodas Maikls-mākslinieks ar skaistu dvēseli. Iedomājoties, ka viņa dziesmas vienojušas tik daudzas paaudzes. Cauri lielākajai daļai negatīvo komentāru, aizķērās viens, kuru lasot gandrīz asaras saskrēja acīs: Es klausījos viņa dziesmas agrā bērnībā, dejoju tās ritmos. Arī manai meitiņai patīk viņa mūzika. Vienu dienu viņa man prasa: Māmiņ,kāpēc Tu raudi? Nevajag bēdāties,smuka dziesma. Es: es bēdājos tāpēc,ka viņa vairs nav,viņš šodien nomira .Žēl,ka vairs nebūs nevienas jaunas,viņa radītās dziesmiņas. Viņa: Viņam vairs nesāp. Un mēs varam klausīties šitās dziesmiņas. Nāc padejosim.” aww. In our darkest hour In my deepest despair Will you still care? Will you be there? In my trials And my tripulations Through our doubts And frustrations In my violence In my turbulence Through my fear And my confessions In my anguish and my pain Through my joy and my sorrow In the promise of another tomorrow I’ll never let you part For you’re always in my heart. ...